Atšķirības starp "302232" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Smaržoja pēc dūmiem }} {{Written by|Guntis Akmentiņš}} {{About topic|...)
 
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
|Published on=2001/01/20
 
|Published on=2001/01/20
 
|Original title=Smaržoja pēc dūmiem
 
|Original title=Smaržoja pēc dūmiem
 +
|Comments=Pierakstījusi I. Vizāne
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Guntis Akmentiņš}}
 
{{Written by|Guntis Akmentiņš}}
13. rindiņa: 14. rindiņa:
 
{{About person|Valdis Aivars}}
 
{{About person|Valdis Aivars}}
 
{{About person|Valdis Beļaunieks}}
 
{{About person|Valdis Beļaunieks}}
 +
{{About person|I. Vizāne}}
 
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
 
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Teiču rezervāts}}
 
{{About place|Teiču rezervāts}}
 
{{About year|1991}}
 
{{About year|1991}}
 +
Tajās nu jau tālajās 1991. gada janvāra dienās bija skaidrs, ka kaut kas izšķirsies, jo pēc notikumiem Lietuvā arī Latvija varēja būt briesmās. Bija sevī jāizšķiras un jābrauc — par braukšanu daudz nedomāju, jo biju arī LTF biedrs. Braucām no Teiču valsts rezervāta ar "Latviju", ar mani kopā bija Jānis Rozītis, Uģis Bergmanis, Andris Avotiņš, Valdis Aivars, Valdis Beļaunieks un vēl citi. Mūs nozīmēja pie "Lattelekom" galvenās ēkas. Tur bijām divas diennaktis. Atmiņās palicis tautas vienotības laiks. Rīga bija pilna ar smago tehniku, ielas nosprostotas, skanēja patriotiskas dziesmas, gaiss smaržoja pēc dūmiem. Rīdzinieki un pat attālākie iedzīvotāji veda mums pārtiku, cigaretes.
 +
 +
Šodien strādāju Teiču valsts rezervātā par referentu. Kādu valdību esam izvēlējuši, ar tādu tagad jādzīvo. Ja arī tagad būtu nepieciešams doties aizstāvēt Latvijas neatkarību, es nedomādams to darītu.
 +
 +
 
 +
<p style="text-align: right; ">Pierakstījusi '''I.&nbsp;Vizāne'''</p>

Pašreizējā versija, 2012. gada 3. marts, plkst. 12.07


Pierakstījusi I. Vizāne

Tajās nu jau tālajās 1991. gada janvāra dienās bija skaidrs, ka kaut kas izšķirsies, jo pēc notikumiem Lietuvā arī Latvija varēja būt briesmās. Bija sevī jāizšķiras un jābrauc — par braukšanu daudz nedomāju, jo biju arī LTF biedrs. Braucām no Teiču valsts rezervāta ar "Latviju", ar mani kopā bija Jānis Rozītis, Uģis Bergmanis, Andris Avotiņš, Valdis Aivars, Valdis Beļaunieks un vēl citi. Mūs nozīmēja pie "Lattelekom" galvenās ēkas. Tur bijām divas diennaktis. Atmiņās palicis tautas vienotības laiks. Rīga bija pilna ar smago tehniku, ielas nosprostotas, skanēja patriotiskas dziesmas, gaiss smaržoja pēc dūmiem. Rīdzinieki un pat attālākie iedzīvotāji veda mums pārtiku, cigaretes.

Šodien strādāju Teiču valsts rezervātā par referentu. Kādu valdību esam izvēlējuši, ar tādu tagad jādzīvo. Ja arī tagad būtu nepieciešams doties aizstāvēt Latvijas neatkarību, es nedomādams to darītu.

 

Pierakstījusi I. Vizāne