Atšķirības starp "191686" versijām

No Barikadopēdija
(Set original images)
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
 
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
{{About person|Jurijs Ščekočihins }}
+
{{About person|Jurijs Ščekočihins}}
 
{{About person|Juris Laksovs}}
 
{{About person|Juris Laksovs}}
 
{{About person|Edmunds Johansons}}
 
{{About person|Edmunds Johansons}}
 
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
 
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
{{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja}}
+
{{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
 
{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}
 
{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}
 +
{{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}}
 
{{About media|«Latvijas Jaunatne», laikraksts}}
 
{{About media|«Latvijas Jaunatne», laikraksts}}
 
{{About place|Rīga}}
 
{{About place|Rīga}}

Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. augusts, plkst. 18.44

22. decembrī publicējām ziņu, ko mūsu korespondents pārraidīja no Maskavas: kļuvis zināms, ka Latvijā tiek gatavots apvērsums, dokuments tapis PSKP CK, Rīgā uzturējusies VDK komisija no Maskavas, kas noskaidrojusi situācijas destabilizēšanas iespējas. Tobrīd redakcija nevarēja izpaust šīs ziņas sniedzēja uzvārdu. Naktī no 14. uz 15. janvāri raidstacija «Brīvība» vairākkārt pārraidīja interviju ar pazīstamo laikraksta «Ļiteraturnaja gazeta» žurnālistu Juriju Ščekočihinu. Tajā viņš pastāstīja, ka no kāda cilvēka, kas strādā PSRS Valsts drošības komitejā, saņēmis informāciju par militāro apvērsumu Latvijā. Tam vajadzēja notikt jau decembrī, PSRS Tautas deputātu kongresa laikā. Šajā scenārijā ietilpa sprādzieni Rīgā, kā arī CT komentētāja Ļeščinska reportāžas no Latvijas programmai «Laiks».

J. Ščekočihins teica, ka saņemto informāciju viņš centies nodot Latvijas PSRS tautas deputātu delegācijai, taču tas nav izdevies. Tāpēc viņš informējis kādu latviešu žurnālistu (J. Laksovu), kas tobrīd atradies Maskavā, un ziņa jau nākamajā dienā parādījās presē. Tiesa, ar Latvijas VDK priekšsēdētāja E. Johansona komentāru, kas noliedza ziņu atbilstību patiesībai.

Notikumu attīstība liek apšaubīt faktu, ka Baltijā netika veikti priekšdarbi, lai saasinātu stāvokli republikās. Iekšpolitiskie apstākļi Baltijā nebija tik sarežģīti un pretrunīgi, lai jau janvārī izveidotos kritiskā masa. Spekulējot ar objektīvām grūtībām, acīm redzama ir situācijas mākslīga saasināšana. Tāpēc maz ticams, ka Edmunds Johansons savā komentārā bijis vaļsirdīgs. Atklāti sakot, neviens uz to arī necerēja.

E. Johansons izslēdza iespēju, ka Maskavas VDK komisija varēja uzturēties Latvijā, apejot republikas VDK.

Aivars Pastalnieks