Atšķirības starp "090591" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=2018/02/03 |Issue number=28 |Page number=2 |Original title=KAS VĒL JĀŅEM VĒRĀ |Source file=cina1988n028_002_04 |Abstract=DISKUSI...)
 
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=2018/02/03 |Issue number=28 |Page number=2 |Original title=KAS VĒL JĀŅEM VĒRĀ |Source file=cina1988n028_002_04 |Abstract=DISKUSIJA: RĪGAS METRO }} {{Written by|S. Meijerovics}} {{About topic|Metro}} {{About topic|Sabiedriskais transports}} {{About domain|Transports}} {{About domain|Pilsētsaimniecība}} {{About year|1988}} KAS VĒL JĀŅEM VĒRĀ
|Article in=Cīņa
 
|Published on=2018/02/03
 
|Issue number=28
 
|Page number=2
 
|Original title=KAS VĒL JĀŅEM VĒRĀ
 
|Source file=cina1988n028_002_04
 
|Abstract=DISKUSIJA: RĪGAS METRO
 
  
}}
+
Par metro celtniecību Rīgā vēlos izteikt savas domas ne tikai kā pilsētas iedzīvotājs, bet arī kā inženieris celtnieks.
{{Written by|S. Meijerovics}}
+
 
{{About topic|Metro}}
+
Kā zināms, Rīgas pilsēta celta uz plūstošas smilts slāņiem pie augstiem gruntsūdens līmeņiem, tāpēc daļa vēsturisko celtņu ar lielu būvniecības masu, kā, piemēram, Doma baznīca, Pētera baznīca u. c. ir uz koka pāļiem, kuri atrodas gruntsūdeņos.
{{About topic|Sabiedriskais transports}}
+
 
{{About domain|Transports}}
+
Ierīkojot metro, nepieciešams pastiprināti atsūknēt ievērojamu gruntsūdeņu daudzumu, kas nesīs līdzi arī smiltis. Pazeminot gruntsūdeņus, koka pāļi atradīsies virs ūdens līmeņa. Tas izraisīs pāļu bojāšanos un līdz ar to — šo unikālo celtņu sēšanos. Tāpat smilts aizplūšana var radīt nelielo piecu un sešu stāvu apbūves objektu sēšanos, pat avārijas.
{{About domain|Pilsētsaimniecība}}
+
 
{{About year|1988}}
+
Metro neatrisinās transporta kustības organizācijas problēmas. Pašreiz Rīgas pilsētā kravas autotransportam izmantojams praktiski tikai viens — Maskavas — tilts. Oktobra tiltu, ņemot vērā, ka cauri Vecrīgai transporta kustība noslēgta, nav iespējams izmantot pilnīgi.
 +
 
 +
Metro būves aprēķinos, kā man liekas, nav ņemti vērā arī elektroenerģijas avoti. Kā zināms, ziemas mēnešos pilsētā ir noteikts stingrs energolimits. Arī no šī viedokļa jāpārvērtē metro būvniecība.
 +
 
 +
Republikā nav atrisināta būvmateriālu ražošana, jo jau pašreiz materiālu apgādē ir nopietni pārtraukumi (sevišķi ar cementu, betonu). Un vēl vairāk šādu pārtraukumu būs sakarā ar metro celtniecību.
 +
 
 +
Arī no ekonomiskā viedokļa metro celtniecība ir ļoti dārga — viens kilometrs ceļa izmaksās līdz 20 miljonu rubļu. Maskavas tilts trīs kilometru garumā izmaksāja 22 miljonus rubļu. Starpība naudas līdzekļu un laika ziņā taču ir ievērojama!
 +
 
 +
Ar kādām grūtībām būs jāsastopas, metro būvējot, varam praktiski pārliecināties pie vienkārša pazemes kanalizācijas kolektora Pārdaugavā.
 +
 
 +
Transporta kustības atrisināšanā no manas puses varētu būt šādi priekšlikumi:
 +
 
 +
1. Jāizbūvē apveddzelzceļš apkārt Rīgai. Līdz ar to būtu iespējams likvidēt transporta kravas kustību cauri pilsētai. Un esošo dzelzceļa tīklu, piemēram, Imanta — «C» parks, Bolderāja, varētu izmantot pasažieru pārvadāšanai.
 +
 
 +
2. Nepieciešams uzbūvēt 3 tiltus pāri Daugavai. Viens varētu atrasties blakus dzelzceļa tiltam, otrs — Hanzas ielas rajonā, trešais — piena kombināta rajonā.
 +
 
 +
3. Rīgas pilsētā nepieciešams vairāk celt gaisa pārvadus pāri dzelzceļam, organizēt satiksmi vairākos līmeņos.
 +
 
 +
Visu šo pasākumu orientējošā izmaksa varētu būt 200 miljoni rubļu.
 +
 
 +
Tehnikas progress mūsu dzīvē ienes kardinālas pārmaiņas. Tas, kas mums vakar likās progresīvs, šodien jau jāpārskata, jāmaina agrāk pieņemtie lēmumi.
 +
 
 +
Rīgā līdz 1990. gadam jāuzceļ attīrīšanas ietaises, jāveic grandioza dzīvokļu celtniecības programma. Pašreizējā Rīgas apbūve prasa ievērojamus līdzekļus tās labiekārtošanai un saglabāšanai. Arī darba resursi mums ir ļoti ierobežoti.
 +
 
 +
Tas viss jāņem vērā, pirms uzsākam šādu grandiozu celtniecību.
 +
<p style="text-align: right;">'''S. Meijerovics''', </p><p style="text-align: right;">Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes priekšnieks</p>

Pašreizējā versija, 2018. gada 16. janvāris, plkst. 17.50

[[CN20180203|]]
DISKUSIJA: RĪGAS METRO

 KAS VĒL JĀŅEM VĒRĀ

Par metro celtniecību Rīgā vēlos izteikt savas domas ne tikai kā pilsētas iedzīvotājs, bet arī kā inženieris celtnieks.

Kā zināms, Rīgas pilsēta celta uz plūstošas smilts slāņiem pie augstiem gruntsūdens līmeņiem, tāpēc daļa vēsturisko celtņu ar lielu būvniecības masu, kā, piemēram, Doma baznīca, Pētera baznīca u. c. ir uz koka pāļiem, kuri atrodas gruntsūdeņos.

Ierīkojot metro, nepieciešams pastiprināti atsūknēt ievērojamu gruntsūdeņu daudzumu, kas nesīs līdzi arī smiltis. Pazeminot gruntsūdeņus, koka pāļi atradīsies virs ūdens līmeņa. Tas izraisīs pāļu bojāšanos un līdz ar to — šo unikālo celtņu sēšanos. Tāpat smilts aizplūšana var radīt nelielo piecu un sešu stāvu apbūves objektu sēšanos, pat avārijas.

Metro neatrisinās transporta kustības organizācijas problēmas. Pašreiz Rīgas pilsētā kravas autotransportam izmantojams praktiski tikai viens — Maskavas — tilts. Oktobra tiltu, ņemot vērā, ka cauri Vecrīgai transporta kustība noslēgta, nav iespējams izmantot pilnīgi.

Metro būves aprēķinos, kā man liekas, nav ņemti vērā arī elektroenerģijas avoti. Kā zināms, ziemas mēnešos pilsētā ir noteikts stingrs energolimits. Arī no šī viedokļa jāpārvērtē metro būvniecība.

Republikā nav atrisināta būvmateriālu ražošana, jo jau pašreiz materiālu apgādē ir nopietni pārtraukumi (sevišķi ar cementu, betonu). Un vēl vairāk šādu pārtraukumu būs sakarā ar metro celtniecību.

Arī no ekonomiskā viedokļa metro celtniecība ir ļoti dārga — viens kilometrs ceļa izmaksās līdz 20 miljonu rubļu. Maskavas tilts trīs kilometru garumā izmaksāja 22 miljonus rubļu. Starpība naudas līdzekļu un laika ziņā taču ir ievērojama!

Ar kādām grūtībām būs jāsastopas, metro būvējot, varam praktiski pārliecināties pie vienkārša pazemes kanalizācijas kolektora Pārdaugavā.

Transporta kustības atrisināšanā no manas puses varētu būt šādi priekšlikumi:

1. Jāizbūvē apveddzelzceļš apkārt Rīgai. Līdz ar to būtu iespējams likvidēt transporta kravas kustību cauri pilsētai. Un esošo dzelzceļa tīklu, piemēram, Imanta — «C» parks, Bolderāja, varētu izmantot pasažieru pārvadāšanai.

2. Nepieciešams uzbūvēt 3 tiltus pāri Daugavai. Viens varētu atrasties blakus dzelzceļa tiltam, otrs — Hanzas ielas rajonā, trešais — piena kombināta rajonā.

3. Rīgas pilsētā nepieciešams vairāk celt gaisa pārvadus pāri dzelzceļam, organizēt satiksmi vairākos līmeņos.

Visu šo pasākumu orientējošā izmaksa varētu būt 200 miljoni rubļu.

Tehnikas progress mūsu dzīvē ienes kardinālas pārmaiņas. Tas, kas mums vakar likās progresīvs, šodien jau jāpārskata, jāmaina agrāk pieņemtie lēmumi.

Rīgā līdz 1990. gadam jāuzceļ attīrīšanas ietaises, jāveic grandioza dzīvokļu celtniecības programma. Pašreizējā Rīgas apbūve prasa ievērojamus līdzekļus tās labiekārtošanai un saglabāšanai. Arī darba resursi mums ir ļoti ierobežoti.

Tas viss jāņem vērā, pirms uzsākam šādu grandiozu celtniecību.

S. Meijerovics,

Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes priekšnieks