Atšķirības starp "042210" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/31 |Issue number=22 |Page number=5 |Original title=Rumānijā publicēts vēlēšanu likuma projekts |Source file=riba1...)
 
(Set original images)
 
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article
+
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/31 |Issue number=22 |Page number=5 |Original title=Rumānijā publicēts vēlēšanu likuma projekts |Source file=riba1990n022_005_03 |Abstract= }}
|Article in=Rīgas Balss
+
{{Source image|articles/042/210/042210.jpg}} {{Written by|TASS}} {{About topic|Rumānijas notikumi}} {{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}} {{About domain|Politika}} {{About place|Rumānija}} {{About year|1990}}Bukareste (TASS). Politiskā vara Rumānijā pieder tautai un tiek īstenota uz konstitucionālo normu, cilvēka fundamentālo tiesību ievērošanas, demokrātijas un brīvības principu, cilvēka cieņas nodrošināšanas pamata — tā skan pirmais punkts Nācijas glābšanas frontes padomes likumā -dekrētā par parlamenta, Rumānijas prezidenta un vietējo padomju vēlēšanām, kura projekts publicēts Rumānijas masu informācijas līdzekļos.
|Published on=1990/01/31
 
|Issue number=22
 
|Page number=5
 
|Original title=Rumānijā publicēts vēlēšanu likuma projekts
 
|Source file=riba1990n022_005_03
 
|Abstract=
 
  
 +
Dokumentā atzīmēts, ka valsts pārvalde Rumānijā balstās uz demokrātisku plurālistisku sistēmu, kurā nošķirta likumdošanas vara, izpildvara un tiesas vara. Valsts politiskie vadītāji tiek ievēlēti uz vienu vai, augstākais, diviem termiņiem. Rumānijas parlaments, kas sastāv no deputātu sapulces un senāta, valsts prezidents, kā arī apriņķu, municipālās, pilsētu un komūnu padomes tiek ievēlētas vienlīdzīgā, tiešā un aizklātā balsošanā. Visu Rumānijas teritorijā dzīvojošo tautību pārstāvība parlamentā tiek nodrošināta proporcionāli viņu īpatsvaram Rumānijas iedzīvotāju kopskaitā. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlē vienu parlamenta locekli un vienu padomju deputātu. Šādā apgabalā katra partija, politiskā vai sabiedriskā organizācija var izvirzīt tikai vienu kandidatūru.
  
 +
Visiem Rumānijas pilsoņiem neatkarīgi no tautības un politiskās pārliecības ir vēlēšanu tiesības. Tiesības piedalīties vēlēšanās, kā arī tikt ievēlētiem deputātu sapulcē un vietējās padomēs ir pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Ievēlēšanai senātā likums nosaka 30 gadu vecuma cenzu.
  
}}
+
Vēlēšanu kampaņas laikā visām sociālajām grupām un pilsoņiem ir tiesības brīvi izteikt savas domas sapulcēs un mītiņos un izmantot šim mērķim masu informācijas līdzekļus. Partijām un politiskajām organizācijām, kas piedalīsies vēlēšanu kampaņā, tiks piešķirti līdzekļi no valsts budžeta. Aizliegts izmantot no ārzemēm vai citiem finanšu avotiem saņemtus fondus, kas nav paziņoti atklātībai.
{{Written by|TASS}}
 
{{About topic|Rumānijas notikumi}}
 
{{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}}
 
{{About domain|Politika}}
 
{{About place|Rumānija}}
 
{{About year|1990}}
 

Pašreizējā versija, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.52

Bukareste (TASS). Politiskā vara Rumānijā pieder tautai un tiek īstenota uz konstitucionālo normu, cilvēka fundamentālo tiesību ievērošanas, demokrātijas un brīvības principu, cilvēka cieņas nodrošināšanas pamata — tā skan pirmais punkts Nācijas glābšanas frontes padomes likumā -dekrētā par parlamenta, Rumānijas prezidenta un vietējo padomju vēlēšanām, kura projekts publicēts Rumānijas masu informācijas līdzekļos.

Dokumentā atzīmēts, ka valsts pārvalde Rumānijā balstās uz demokrātisku plurālistisku sistēmu, kurā nošķirta likumdošanas vara, izpildvara un tiesas vara. Valsts politiskie vadītāji tiek ievēlēti uz vienu vai, augstākais, diviem termiņiem. Rumānijas parlaments, kas sastāv no deputātu sapulces un senāta, valsts prezidents, kā arī apriņķu, municipālās, pilsētu un komūnu padomes tiek ievēlētas vienlīdzīgā, tiešā un aizklātā balsošanā. Visu Rumānijas teritorijā dzīvojošo tautību pārstāvība parlamentā tiek nodrošināta proporcionāli viņu īpatsvaram Rumānijas iedzīvotāju kopskaitā. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlē vienu parlamenta locekli un vienu padomju deputātu. Šādā apgabalā katra partija, politiskā vai sabiedriskā organizācija var izvirzīt tikai vienu kandidatūru.

Visiem Rumānijas pilsoņiem neatkarīgi no tautības un politiskās pārliecības ir vēlēšanu tiesības. Tiesības piedalīties vēlēšanās, kā arī tikt ievēlētiem deputātu sapulcē un vietējās padomēs ir pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Ievēlēšanai senātā likums nosaka 30 gadu vecuma cenzu.

Vēlēšanu kampaņas laikā visām sociālajām grupām un pilsoņiem ir tiesības brīvi izteikt savas domas sapulcēs un mītiņos un izmantot šim mērķim masu informācijas līdzekļus. Partijām un politiskajām organizācijām, kas piedalīsies vēlēšanu kampaņā, tiks piešķirti līdzekļi no valsts budžeta. Aizliegts izmantot no ārzemēm vai citiem finanšu avotiem saņemtus fondus, kas nav paziņoti atklātībai.