Būs 1988. gada 14. jūnijs
|
Savā vēstures grāmatā šķirsim vēl vienu lapu. Aizšķirot balto un izlasot nebalto. Izzinot un izjūtot, un atceroties. Ar atzīšanu un apjaušanu. Ar sāpi. Ar šodienas izpratni un vērtējumu. Ar rītdienas mērauklu. Ar domu par savu zemi un savu tautu. Katrs atsevišķi un visi kopā.
Lai pieminam 1941. gada 14. jūniju un citu gadu citus datumus. Lai ir piemiņas diena un apņēmības diena. Visur un visi. Kam sāp vakardiena un rūp rītdiena. Ieteikumus un vēlējumus uzklausot — visā republikā.
Arī Rīgā…
Ar mītiņu pie LKP Centrālās Komitejas Politiskās Izglītības nama. Ar gājienu līdz Andreja Upīša LPSR Valsts Akadēmiskajam drāmas teātrim un garām Bastejkalnam. Ar klusuma brīdi pie Brīvības pieminekļa. Ar sāpi. Un ar ziediem. Piemiņu katram sevī kopjot.. .
Un pie Raiņa pieminekļa. Par lauztajām priedēm domājot. Tos kapus pieminot. . .
Ar ziedu Daugavas ūdeņiem… Un Jukumam Vācietim… Un Jēkabam Alksnim… Un Jānim Rudzutakam…Un Mātei Latvijai… Un visos kapos, kur mūsu kritušie… Lai nebūtu jaunu!
… un ne zariņa nenolaužot…
***
14. jūnijā uz mītiņu ar moto, kas pauž atbalstu M. Gorbačova kursam, atbalsta partijas XIX Vissavienības konferenci, ir par perestroiku, par sabiedrības destaļinizāciju, jūs aicina LPSR Jaunatnes organizāciju komiteja un Vides aizsardzības klubs. Pulcēšanās pulksten 18.30 pie LKP CK Politiskās izglītības nama. Tie, kuri vēlēsies, varēs nodot savus ziedojumus Staļina personības kulta represiju nevainīgo upuru pieminekļa celtniecībai (šim nolūkam jau saziedoti 1905 rubļi). Sēru mūzika 14. jūnijā no plkst. 18 skanēs arī pie Mātes Latvijas Brāļu kapos.