Latvija un EEA: pirmā iepazīšanās

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.52, kādu to atstāja Ilmars (Diskusija | devums) (Set original images)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Auglīgu un dinamisku lietišķo attiecību attīstīšana ar Rietumeiropu ir viens no reāliem mūsu ekonomikas nostiprināšanas ceļiem. Pie šāda secinājuma nonāca viesi — Eiropas Ekonomiskās Asociācijas sociāldemokrātisko partiju savienības delegācija, kas divas dienas uzturējās Latvijā.

25. janvārī viņi apmeklēja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo Komiteju, kur tikās ar CK sekretāru Ivaru Ķezberu. «Republikas politiskās dzīves perspektīvas ir nesaraujami saistītas ar ekonomikas attīstīstību,» viņš teica. «Tagad daudzas no 28 republikas partijām, sabiedriski politiskajām kustībām un organizācijām ir iesaistījušās priekšvēlēšanu cīņā, kuras rezultātā izveidosies jaunais parlaments. Ne visām pietiek politiskā brieduma, ne visām ir efektīvas ekonomiskās programmas. Sarežģītajos apstākļos dažas neformālās kustības diemžēl uzņemas koordinēt rīcību kultūras, medicīnas, izglītības un starptautisko attiecību jomā, bet ekonomiskās problēmas, kas suverenitātes apstākļos ir visgrūtākās, atstāj Komunistiskās partijas ziņā. Ceram, ka jaunais parlaments kļūs par tādu spēku, kas arī centīsies nodrošināt republikā mums tik nepieciešamo stabilitāti.»

Republikas Ministru Padomē ar tās priekšsēdētāju Vilni Bresi risinājās saruna par to, kā Latvijas valdība domā piepildīt šobrīd populāros politiskos lozungus par republikas patstāvību ar reālu saturu. Viņš teica, ka patlaban tiek izstrādāti aptuveni 40 likumi, kam jānodrošina jaunā saimnieciskā modeļa dzīvotspēja.

Apmaiņu ar domām un dažādu informāciju, kas raksturo Latvijas ekonomisko un politisko dzīvi, delegācijas vadītājs, EEA sociāldemokrātisko partiju savienības priekšsēdētājs beļģietis Gijs Spitals nosauca par labu formu, kā meklēt iespējas padomju republiku sadarbībai ar Eiropas asociāciju. Pirmais solis šajā ceļā būs Latvijas līdzdalība starptautiskajā tehniskajā izstādē, ko martā paredzēts sarīkot Briselē. Nākošais solis varētu būt topošo Latvijas uzņēmēju apmācīšana Rietumeiropas valstīs.

 

J. KOVAĻENKO,

 LATINFORM korespondente