Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/08 |Issue number=27 |Page number=4 |Original title=RPI LTF nodaļas dibināšanas konferences rezolūcija par A. VOSA darbību Latvijā 1966.–1984. gadā |Source file=paja1989n027_004_02 }}

<span style="font-sizeŠo laika periodu raksturo:small;"><span lang="LV">Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">12. Latvijas ekonomika arvien vairāk tika orientēta uz centra interešu apmierināšanuPieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikā. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Latvijā nav ne resursu, ignorējot ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas tautas vajadzībasizved. TāTās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, piemērammašīnbūve un metālapstrāde, ieskaitījumi valsts centralizētajā fondā palielinājās divreiz ātrāk, nekā auga lauksaimniecības kopprodukcijas kā arī melnā metalurģija. Produkcijas apjomsšajās nozarēs 1984. Bezatbildīgas vai arī apzināti nepareizas tautsaimniecības proporciju veidošanas un kapitālieguldījumu plānošanas dēļ tika izpostīta Latvijas lauksaimniecība, atstājot laukus bez darbaspēkagadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižu.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">23. Pieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikāIedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni Latvijā nav ne resursu, ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas izved. Tās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā bet arī melnā metalurģija. Produkcijas apjoms šajās nozarēs 1984. gadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižusaasināja starpnacionālās attiecības.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">34. Iedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni LatvijāVārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības un elitārisma izpausmes partijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, bet kā arī saasināja starpnacionālās attiecībasgreznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiem.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">45. Vārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un elitārisma izpausmes partijas apspiešana radīja pilnīgas apātijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, kā arī greznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiembezcerības atmosfēru tautā.</span></span>

<span style="font-sizeTāpēc RPI LTF nodaļa uzskata:small;"><span lang="LV">5. Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un apspiešana radīja pilnīgas apātijas un bezcerības atmosfēru tautā.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">12. Rīgas Politehniskajam institūtam Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides un atklātības ceļu, kā vienai no organizācijāmarī lai mazinātu iespēju, kas 1984. gadā izvirzīja ka A. Vosu Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidātu, ir morāls pienākums darīt visu iespējamo, lai panāktu viņa atsaukšanukādā no PSRS vēlēšanu apgabaliem.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">23. Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides priekšā un atklātības ceļunepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, kā arī lai mazinātu iespējutādējādi parādot tautai, ka A. Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par deputāta kandidātu kādā no PSRS vēlēšanu apgabaliemkādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.</span></span>

<span style="font-size:small;"><span lang="LV">3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.</span></span><p class="tnr" align="right" style="text-align:right"><span style="font-size:small;">'''<span lang="LV">RPI LTF NODAĻA</span>'''</span></p><p class="tnr" align="right" style="text-align:right"><span style="font-size:small;"><span lang="LV">1989. gada 3. janvārī</span></span></p>