Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

RPI LTF nodaļas dibināšanas konferences rezolūcija par A. VOSA darbību Latvijā 1966.–1984. gadā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Rīgas Politehniskā institūta Latvijas Tautas frontes nodaļa uzskata, ka A. Voss visciešākā veidā ir saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Līdz ar A. Pelši A. Voss bija viens no galvenajiem 1959. gada notikumu un tiem sekojošo represiju iniciatoriem. Vēlāk, laika posmā no 1966. līdz 1984. gadam, kad A. Voss bija LKP CK pirmais sekretārs, viņa vadībā turpinājās ekonomikas lejupslīde un pasliktinājās tautas dzīves apstākļi.

Šo laika periodu raksturo:

1. Latvijas ekonomika arvien vairāk tika orientēta uz centra interešu apmierināšanu, ignorējot republikas tautas vajadzības. Tā, piemēram, ieskaitījumi valsts centralizētajā fondā palielinājās divreiz ātrāk, nekā auga lauksaimniecības kopprodukcijas apjoms. Bezatbildīgas vai arī apzināti nepareizas tautsaimniecības proporciju veidošanas un kapitālieguldījumu plānošanas dēļ tika izpostīta Latvijas lauksaimniecība, atstājot laukus bez darbaspēka.

2. Pieckārt palielinājās lielo rūpniecības uzņēmumu skaits republikā. Lielākā daļa no tiem bija pakļauti Vissavienības resoriem. Visstraujāk attīstījās tās rūpniecības nozares, kurām Latvijā nav ne resursu, ne darbaspēka rezervju un kuru saražoto produkciju no republikas izved. Tās ir ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī melnā metalurģija. Produkcijas apjoms šajās nozarēs 1984. gadā pārsniedza pirmskara līmeni vairāk nekā 700 reižu.

3. Iedzīvotāju kopīgais mehāniskais pieaugums 18 gados pārsniedz 200000 cilvēku. Demogrāfiskās struktūras deformācija ne tikai pazemināja dzīves līmeni Latvijā, bet arī saasināja starpnacionālās attiecības.

4. Vārdu nesaskaņa ar darbiem, morāles normu devalvācija, visatļautības un elitārisma izpausmes partijas un valsts pārvaldes aparātā kļuva par normu, stabili izveidojās privileģēto aparāta darbinieku kārta, notika plaša medību namu un somu pirtu celtniecība, kā arī greznu banketu rīkošana par tautas līdzekļiem.

5. Ikvienas progresīvās domas cenzēšana un apspiešana radīja pilnīgas apātijas un bezcerības atmosfēru tautā.

Tāpēc RPI LTF nodaļa uzskata:

1. Rīgas Politehniskajam institūtam kā vienai no organizācijām, kas 1984. gadā izvirzīja A. Vosu par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidātu, ir morāls pienākums darīt visu iespējamo, lai panāktu viņa atsaukšanu.

2. Šī atsaukšana ir nepieciešama, kaut gan deputāta pilnvaru laiks tuvojas beigām, jo tā ļautu augt tautas ticībai, ka Latvijas PSR patiesi iet demokratizācijas, tiesiskas valsts izveides un atklātības ceļu, kā arī lai mazinātu iespēju, ka A. Voss varētu tikt no jauna izvirzīts par deputāta kandidātu kādā no PSRS vēlēšanu apgabaliem.

3. Latvijas Komunistiskās partijas CK nepieciešams beidzot novērtēt A. Vosa morālo atbildību tautas priekšā un nepieciešamības gadījumā izskatīt jautājumu par viņa atbildību, tādējādi parādot tautai, kādās pozīcijās ir nostājusies republikas pašreizējā vadība.

RPI LTF NODAĻA

1989. gada 3. janvārī