9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/08/02 |Issue number=146 |Page number=4 |Original title=Piemineklim jābūt! |In section=a. k. 4 |Source file=paja1988n146_004_01 |Abstract=Lasītāju vēstules "Padomju Jaunatnes" sadaļai a. k. 4 par pieminekli Staļina personības kulta laikā nevainīgi cietušo un bojā aizgājušo piemiņai }}{{Source image|articles/479/494/479494.jpg}} {{Written by|Benita Brila}} {{Written by|Artūrs Ezergailis}} {{Written by|G. Raudseps}} {{Written by|I. Lāce}} {{Written by|I. Melngalve}} {{Written by|I. Šteinbergs}} {{Written by|I. Lejnieks}} {{Written by|Mirdza Avsjuka}} {{Written by|E. Lielturks}} {{Written by|G. Ziemelis}} {{Written by|A. Čepkina}} {{Written by|A. Cildermanis}} {{Written by|Jānis Vilisters}} {{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}} {{About topic|Staļins, staļinisms}} {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About person|Jukums Vācietis}} {{About person|Roberts Eidemanis}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About place|Rīga}} {{About place|Kolima}} {{About year|1988}}'''Mūsu lasītāju lielum lielā vairākuma viedoklis ir viennozīmīgs un tonis kategorisks - piemineklim jābūt. Staļina personības kulta laikā nevainīgi cietušo, bojā aizgājušo piemiņu, viņuprāt, nekas cits tā nespēj nodrošināt kā jauns, tikai šim nolūkam tapis piemineklis vai pat vesels memoriāls.'''
'''Daudzus ieteikumus ir izteikuši bijušie izsūtītie un netaisnīgi sodītie. Viņu priekšlikumi, šķiet, jāizlasa īpaši uzmanīgi un iejūtīgi.'''
'''Lemjot, kādam (ja vispār būt) vajadzētu tapt jaunajam piemineklim, vērā tiks ņemts, protams, ikviens priekšlikums, arī tie — pretrunīgie. Vispiemērotākā varianta izvēli var nodrošināt vienīgi viedokļu daudzveidība un ideju dažādība. Tāpēc — neatstājiet savas domas tikai pašu zināšanai. Iespējams, ka tieši kāda no vēl neuzrakstītajām vēstulēm satur pietrūkstošo…'''
<p style="text-align: center; ">***</p>
Dzīvoju jaunajā Pļavnieku masīvā, kur ielas nosauktas Jukuma Vācieša, Roberta Eidemaņa, Kahovkas un Perekopa vārdos. Līdz ar to šis masīvs jau kļuvis par memoriālu. Nevienas citas piemiņas vietas šeit pagaidām nav, tāpēc ierosinu staļinisma kulta upuriem pieminekli uzcelt Pļavniekos. Konkrēti — skvērā, kurš atrodas Dzeržinska un Zemes ielas saplūšanas vietā.
Esmu pārliecināts, ka pilsētas vadība noteikti nāks pretim lūgumam izmantot šo vietu pieminekļa celtniecībai. Tas būs izdevīgi arī no tā viedokļa, ka netiks traucēta satiksme to pasākumu laikā, kas notiks pie pieminekļa.
<p style="text-align: right; ">'''ARTŪRS EZERGAILIS'''</p><p style="text-align: right; ">Rīgā</p>
<p style="text-align: center; ">***</p>
20 gadus esmu pavadījis nometnēs un izsūtījumā. Tikai brīnumainā kārtā paliku dzīvs.
<p style="text-align: right; "> '''G. RAUDSEPS'''</p>
<p style="text-align: center; ">***</p>
<p style="text-align: right; ">'''I. LĀCE'''</p><p style="text-align: right; ">'''Rīgā'''</p>
<p style="text-align: center; ">***</p>
Par pieminekļa izskatu — uzreiz prātā nāca satriecošais iespaids, kādu uz mani atstāja piemineklis bez vēsts pazudušiem jūrniekiem pie Tallinas. Mūsu pieminekļa domu izteiktu sievietes figūra kustībā uz priekšu, ar skatu tālumā un vainagu paceltajā rokā.
<p style="text-align: right; ">'''I. MELGALVE,'''</p><p style="text-align: right; ">pensionāre</p>
<p style="text-align: center; ">***</p>
<p style="text-align: center; ">***</p>
Es vēlētos, lai piemineklis nevainīgi cietušajiem un bojā gājušajiem tiktu celts Biķernieku mežā, pretī Kinostudijai un Fizkultūras institūtam. Tā ir labi pieejama vieta ar satiksmi un arī pietiekami klusa. Tikai mežs ir ļoti nolaists, netīrs, taču ar labu gribu varbūt varētu . . .
<p style="text-align: right; ">'''A. ČEPKINA'''</p><p style="text-align: right; "> </p><p style="text-align: center; ">***</p>
Latvijas KP CK biroja lēmumā — par personības kulta perioda nevainīgi un nepamatoti represēto upuru piemiņas saglabāšanu mūžos — ir atzīts par lietderīgu izveidot nevainīgi cietušo '''piemiņas memoriālu. '''Tas nevar būt vienkāršs piemineklis, bet gan impozanta memoriāla celtne, piemēram, analoģisks Šipkas piemineklim Bulgārijā. Tas ir ne tikai piemineklis, bet arī neliels divos stāvos izvietots muzejs. Uzskatu, ka ir nepieciešams memoriālu izveidot kā arhitektoniski skaistu celtni, kas sevi apvienotu gan pieminekli, gan arī nelielu muzeju. Tajā varētu atspoguļot datus par mūsu republikas nevainīgi represēto pilsoņu skaitu, sastāvu, bojā gājušo skaitu u. c. Turpat varētu parādīt arī 1941. un 1949. gados represēto skaitu u. c. Tur būtu pie sienām piestiprināmas memoriālas plāksnes ar izcilāko mūsu tautiešu uzvārdiem un iniciāļiem (varbūt arī fotogrāfijas — Rudzutaka, Vācieša, Eidemaņa, Knoriņa u. c). Par pieminekļa projektu izsludināms konkurss.
Savas domas avīzei izsaku pirmo reizi un vēlreiz uzsveru — es neprotu uzzīmēt savu ieceri, es to māku jums uzrakstīt tikai savā iztēlē. Zinu tikai vienu. Šai pieminekļa lietā nedrīkst būt steigas un paviršības, tā jānoved līdz brīnišķīgam risinājumam. Nevainīgi bojā aizgājušo cilvēku piemiņai ir jābūt svētai, lai mēs ar tīru sirdsapziņu varam skatīties nākotnei acīs.
<p style="text-align: right; ">Ar cieņu</p><p style="text-align: right; ">'''JĀNIS VILISTERS'''</p>
