9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=2012/01/10 |Issue number=8 |Page number=4 |Original title=Būs jāiet tālāk |Source file=riba1990n008_004_04 }}{{Source image|articles/436/726/436726.jpg}} {{Written by|Jānis Rimšāns}} {{About topic|Pilsoņu komiteju darbība}} {{About topic|Pilsonība}} {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} {{About topic|1940. gada notikumi}} {{About topic|Luterāņu baznīca}} {{About topic|LR Augstākās Padomes vēlēšanas (1990, martā)}} {{About domain|Politika}} {{About person|Jānis Freimanis}} {{About organization|Pilsoņu komitejas}} {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} {{About organization|Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK)}} {{About organization|Latvijas Sieviešu līga}} {{About organization|Jauniešu apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»}} {{About organization|«Helsinki-86»}} {{About organization|Latvijas Atdzimšanas partija}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}} {{About place|Rīga}} {{About place|ASV}} {{About place|Kanāda}} {{About place|Austrālija}} {{About year|1990}}Tajā svētdienā pēc stiprā sala pār Rīgu sijājās slapjums, iestājās atkala, un, sniega putrā slīdēdami, cilvēki gāzās augšpēdus uz trotuāriem un atbilstoši savai gaumei piesauca dažādu priekšnieku vārdus. Bet ko iesāksi ar lamāšanos — jāceļas kājās un jāiet vien tālāk…
Daba todien, manuprāt, savdabīgi ilustrēja kādu politisku pasākumu, kas norisinājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes ēkā Aspazijas bulvārī 5. Ap pusotra desmita sabiedriski politisko organizāciju, kustību un partiju izvirzītie vairāk nekā 330 delegāti (deleģēti bija 395 cilvēki) Latvijas Republikas Pilsoņu kustības konferencē apsprieda kustības dokumentus un ievēlēja LR Pilsoņu komiteju, pilnvarojot to izlemt jautājumu par LR Pilsoņu kongresa iespējamo sasaukšanu nākamā gada pirmajā pusē. Jāatgādina lasītājiem juridiskā platforma, uz kuru pirms dažiem mēnešiem, izvirzot pilsoņu komiteju ideju un uzsākot LR pilsoņu un viņu pēcnācēju reģistrāciju, balstījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustība: Latvijas Republika no starptautisko tiesību viedokļa pastāv '''''de jure'''''<i>,</i> bet '''''de fakto'''''tā ir okupēta un pret tautas gribu Padomju Savienībā inkorporēta valsts. Šāda nostāja kopš 1940. gada notikumiem Baltijā joprojām ir daudzām pasaules valstīm, ar kurām neatkarīgajai Latvijas Republikai bija nodibinātas diplomātiskās attiecības, tajā skaitā ASV, Kanādai, Austrālijai un citām. Tā izpaužas pasaules sabiedrības uzticība starptautisko juridisko attiecību normām un nosodījums fašistiskās Vācijas un staļiniskās PSRS noslēgtajiem Molotova— Ribentropa paktam, kura slepenie protokoli paredzēja Eiropas pārdali starp diviem asiņainiem režīmiem.
