9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/13 |Issue number=195 |Page number=4 |Original title=No monologa—pie dialoga jeb Kaut tikai neatkārtotos Bābele... |In section=«Vienam otru sadzirdēt» |Source file=paja1988n195_004_03 |Abstract=«Vienam otru sadzirdēt» }} {{Source image|articles/586/632/586632.jpg}}{{Written by|Vladimirs Rešetovs}}{{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Migrācija}} {{About domain|Politika}} {{About person|Josifs Staļins}} {{About person|Leonīds Brežņevs}} {{About person|Irēna Straute }} {{About person|M. Briede}} {{About person|Marta Pakalne }} {{About person|Ēvalds }} {{About organization|Baltiešu un slāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrība}} {{About media|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}} {{About year|1988}}Temats, kas skarts publikācijā «Vienam otru sadzirdēt» («PJ» 17. augustā), pēdējā laikā satrauc republikas iedzīvotājus. Tas nav nekāds brīnums. Starpnacionālās saskarsmes problēmas pāraug pamatnācijas valodas prasmes ietvarus. Jo ir nonākušas sociālajos labirintos, ko izbūvējusi Staļina un Brežņeva sistēma «nacionālās politikas triumfa», «visu padomju tautu nesagraujamās brālības» desmitgadēs.
Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kad Padomju Savienības tautām patiesi radusies vēsturiska iespēja izlauzties gaismā. Kļuvis iespējams brīva gribas izpauduma apstākļos runāt par to, kas tiešām dara sāpes ikviena dvēselei. Par to, kas uz sirds, šo rindu autors, ķerdamies pie spalvas drīz pēc republikas Rakstnieku savienības plēnuma un likdams virsrakstu «Vienam otru sadzirdēt», domāja tikai vienu. Viņš vēlējās, lai cilvēki, kuru ģenētiskās saknes Latvijā iesniedzas gadsimtu dzīlēs, uzzinātu, kā viņi izprot viņu sāpes, viņu aizvainojumus, viņu problēmas. Pacenšoties izprast citas nacionālas piederības cilvēku ar citu kultūras pieredzi, viņš mēģināja pārmest vēl vienu tiltiņu pāri plaisām kopīgajos pamatos, uz kuriem tikko kā sākušas nostabilizēties pārmaiņas. Viņš priecājās par vēstulēm, ko saņēma redakcija (tātad ir sadzirdēts!). Protams, negribējās atstāt tās bez atbildes, jo vairāku autoru atsauksmes uz rakstu «PJ» ir vērtas, lai es savukārt atsauktos uz tām. Pat vēl vairāk — viena no lasītājām bija neatlaidīgi meklējusi mani pa telefonu (materiāls tika publicēts, kad autora nebija Rīgā), otra tikpat neatlaidīgi lūdz viņai atbildēt ar laikraksta starpniecību.
Biedrs Ēvalds (diemžēl viņš parakstījies bez iniciāļiem) visā visumā atbalsta avīzes «Sovetskaja Latvija» žurnālista viedokli, tomēr piebilst: sak, kuram kuru īsti vajagot klausīties — viņam manī vai man viņu. Domāju, ka alternatīva te nav jāmeklē. Šāda alternatīva būtu pretnostatīšana, arguments no «īsā kursa» arsenāla. Mūsu laiks prasa, lai izeja no strupceļiem tiktu meklēta, īstenojot līdzāspastāvēšanu pēc principa «gan — gan», mācoties savstarpēju iecietību un pacietību. Starp citu, šādi cēli darbības virzieni, kas atbilst patiesa internacionālisma interesēm, tas ir, nāciju un tautību savstarpējās cieņas interesēm visas tautas pārkārtošanās procesā, ir likti arī Latvijas Tautas frontes darbības pamatā. Tas ir vēl viens orientieris, kas mums palīdzēs izkļūt no nesenās pagātnes sociālās un ekonomiskās politikas strupceļiem.
No dažāda līmeņa tribīnēm jau daudz runāts par ļaunumu, ko nodara sociālās celtniecības sasteigšana. Padomāsim: protams, jebkurā jaunceltnē ir svarīgs temps, taču ne steiga un arī ne no vilcināšana. Jo vairāk tad, ja vispirms jālauž vecās, izpuvušās sienas un kārtīgi jānostiprina pamati ar svaigu demokrātijas un atklātuma javu. Bet kas notiks, ja celtniekiem gluži kā pie Bābeles torņa nemitīgi atgādinās, sak, jūs taču, puiši, runājat dažādās valodās, kur nu jums kopā uzcelt māju?! . . . Bēdīgā, bet pamācošā Bībeles līdzība, manuprāt, ļoti sasaucas ar mūsu vēstures pašreizējo posmu. Diemžēl pagaidām tā nav novecojusies. Paturēsim to prātā! Jo vairāk tāpēc, ka nama plāns principā ir skaidrs.
Ar cieņu pret visiem, kas redakcijai atsūtījuši man adresētas vēstules, —
