16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/01/15
|Issue number=4
|Page number=1
|Original title=Vai taisnība Ščekočihinam?
|Source file=lajn1991n004_001_07
}}
{{Written by|Aivars Pastalnieks}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, Baltijas kara apgabals, 1991}}
{{About topic|Barikādes, Latvijas deputātu darbība PSRS Augstākajā Padomē, 1991}}
{{About topic|Barikādes, avīžu un žurnālu darbība, 1991}}
{{About topic|Padomju Armija}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
{{About person|Jurijs Ščekočihins }}
{{About person|Juris Laksovs}}
{{About person|Edmunds Johansons}}
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
{{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja}}
{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}
{{About media|«Latvijas Jaunatne», laikraksts}}
{{About place|Rīga}}
{{About event|E1990122200}}
{{About event|E1991011407}}
{{About year|1991}}
22. decembrī publicējām ziņu, ko mūsu korespondents pārraidīja no Maskavas: kļuvis zināms, ka Latvijā tiek gatavots apvērsums, dokuments tapis PSKP CK, Rīgā uzturējusies VDK komisija no Maskavas, kas noskaidrojusi situācijas destabilizēšanas iespējas. Tobrīd redakcija nevarēja izpaust šīs ziņas sniedzēja uzvārdu. Naktī no 14. uz 15. janvāri raidstacija «Brīvība» vairākkārt pārraidīja interviju ar pazīstamo laikraksta «Ļiteraturnaja gazeta» žurnālistu Juriju Ščekočihinu. Tajā viņš pastāstīja, ka no kāda cilvēka, kas strādā PSRS Valsts drošības komitejā, saņēmis informāciju par militāro apvērsumu Latvijā. Tam vajadzēja notikt jau decembrī, PSRS Tautas deputātu kongresa laikā. Šajā scenārijā ietilpa sprādzieni Rīgā, kā arī CT komentētāja Ļeščinska reportāžas no Latvijas programmai «Laiks».
J. Ščekočihins teica, ka saņemto informāciju viņš centies nodot Latvijas PSRS tautas deputātu delegācijai, taču tas nav izdevies. Tāpēc viņš informējis kādu latviešu žurnālistu (J. Laksovu), kas tobrīd atradies Maskavā, un ziņa jau nākamajā dienā parādījās presē. Tiesa, ar Latvijas VDK priekšsēdētāja E. Johansona komentāru, kas noliedza ziņu atbilstību patiesībai.
Notikumu attīstība liek apšaubīt faktu, ka Baltijā netika veikti priekšdarbi, lai saasinātu stāvokli republikās. Iekšpolitiskie apstākļi Baltijā nebija tik sarežģīti un pretrunīgi, lai jau janvārī izveidotos kritiskā masa. Spekulējot ar objektīvām grūtībām, acīm redzama ir situācijas mākslīga saasināšana. Tāpēc maz ticams, ka Edmunds Johansons savā komentārā bijis vaļsirdīgs. Atklāti sakot, neviens uz to arī necerēja.
E. Johansons izslēdza iespēju, ka Maskavas VDK komisija varēja uzturēties Latvijā, apejot republikas VDK.
<p style="text-align: right; ">'''<span style="font-size: small; ">Aivars Pastalnieks</span>'''</p>
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1991/01/15
|Issue number=4
|Page number=1
|Original title=Vai taisnība Ščekočihinam?
|Source file=lajn1991n004_001_07
}}
{{Written by|Aivars Pastalnieks}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, Baltijas kara apgabals, 1991}}
{{About topic|Barikādes, Latvijas deputātu darbība PSRS Augstākajā Padomē, 1991}}
{{About topic|Barikādes, avīžu un žurnālu darbība, 1991}}
{{About topic|Padomju Armija}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
{{About person|Jurijs Ščekočihins }}
{{About person|Juris Laksovs}}
{{About person|Edmunds Johansons}}
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
{{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja}}
{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}
{{About media|«Latvijas Jaunatne», laikraksts}}
{{About place|Rīga}}
{{About event|E1990122200}}
{{About event|E1991011407}}
{{About year|1991}}
22. decembrī publicējām ziņu, ko mūsu korespondents pārraidīja no Maskavas: kļuvis zināms, ka Latvijā tiek gatavots apvērsums, dokuments tapis PSKP CK, Rīgā uzturējusies VDK komisija no Maskavas, kas noskaidrojusi situācijas destabilizēšanas iespējas. Tobrīd redakcija nevarēja izpaust šīs ziņas sniedzēja uzvārdu. Naktī no 14. uz 15. janvāri raidstacija «Brīvība» vairākkārt pārraidīja interviju ar pazīstamo laikraksta «Ļiteraturnaja gazeta» žurnālistu Juriju Ščekočihinu. Tajā viņš pastāstīja, ka no kāda cilvēka, kas strādā PSRS Valsts drošības komitejā, saņēmis informāciju par militāro apvērsumu Latvijā. Tam vajadzēja notikt jau decembrī, PSRS Tautas deputātu kongresa laikā. Šajā scenārijā ietilpa sprādzieni Rīgā, kā arī CT komentētāja Ļeščinska reportāžas no Latvijas programmai «Laiks».
J. Ščekočihins teica, ka saņemto informāciju viņš centies nodot Latvijas PSRS tautas deputātu delegācijai, taču tas nav izdevies. Tāpēc viņš informējis kādu latviešu žurnālistu (J. Laksovu), kas tobrīd atradies Maskavā, un ziņa jau nākamajā dienā parādījās presē. Tiesa, ar Latvijas VDK priekšsēdētāja E. Johansona komentāru, kas noliedza ziņu atbilstību patiesībai.
Notikumu attīstība liek apšaubīt faktu, ka Baltijā netika veikti priekšdarbi, lai saasinātu stāvokli republikās. Iekšpolitiskie apstākļi Baltijā nebija tik sarežģīti un pretrunīgi, lai jau janvārī izveidotos kritiskā masa. Spekulējot ar objektīvām grūtībām, acīm redzama ir situācijas mākslīga saasināšana. Tāpēc maz ticams, ka Edmunds Johansons savā komentārā bijis vaļsirdīgs. Atklāti sakot, neviens uz to arī necerēja.
E. Johansons izslēdza iespēju, ka Maskavas VDK komisija varēja uzturēties Latvijā, apejot republikas VDK.
<p style="text-align: right; ">'''<span style="font-size: small; ">Aivars Pastalnieks</span>'''</p>
