Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
1 881
labojums
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|Original title=17 stundas
}}
Pirms Latvijas (PS)R AP jaunā sasaukuma pirmās sesijas sākuma notika preses konference. Viesnīcas «Rīga» konferenču zālē nebija brīvu vietu, bet ārzemju žurnālistu akreditēšana turpinājās.
Deputāti A. Gorbunovs, I. Godmanis, R. Apsītis, I. Bērziņš, S Dimanis (PSKP frakcija) un A. Zotovs (neatkarīgais deputāts) uz jautājumiem atbildēja tik godīgi, cik vien godīgi ir iespējams, ievērojot stratēģijas un diplomātijas priekšrakstus.
Aktīvais Leņingradas TF izdevuma «Ņevskij kurjer» žurnālists Matvejevs vēlējās izzināt tieši krievu pareizticīgā garīdznieka Alekseja Zotova viedokli par Latvijas (pilsoņu) komiteju. Tēvs Aleksejs uzsvēra:
— Mums, kristiešiem, nav svarīgi, kā sauksies jaunā politiskā iekārta. Mūs interesē konkrētais cilvēks. Arī nācijas pašaizsardzību mēs vērtējam no ticības viedokļa: ja tā veicina katra cilvēka brīvību, mēs to vērtējam pozitīvi. Ja ierobežo — negatīvi.
I. Godmanis īsumā raksturoja pirms Pilsoņu kongresa notiku-mentārieša cienīgām atbildēm. S. Dimanis kritiski izvērtēja tās ekonomiskās koncepcijas, kuras «bija redzējis» — runa ir par brivā tirgus izveidi un denacionalizēšanu — bet viņam neesot skaidrs, ka to visu var īstenot. Nē, viņa frakcija neesot nodomājusi balsot ar kājām. Kāda gan tam būtu nozīme, ja 2/3 paliek zālē? Attieksme pret Neatkarības deklarāciju? «Saskaņā ar mūsu koncepciju ir vajadzīgs pārejas posms, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu galīgo lēmumu.» S. Dimanis noliedza, ka būtu jebkad agrāk dzirdējis A. Rubika paziņojumu par alternatīvas valdības izveidi. No dažiem S. Dīmaņa izteikumiem izrietēja, ka viņa frakcija pirmām kārtām gribētu panākt tāda likumdošanas mehānisma ieviešanu, kas aizstāvētu «mazākuma intereses parlamentā».
Ārzemju žurnālistiem (kā no PSRS, tā arī no rietumvalstīm), redzams, ir ļoti grūti atteikties no asiņainām vīzijām, ko viņi saista ar nacionālo grupu attiecībām Latvijā. A. Gorbunovs sniedza pārliecinošu šo jautājumu risinājuma ievirzi:
— Kad mēs par to runājām Maskavā, PSRS parlamentā, daudzas augstu stāvošas personas piekrita, bet... Līdztiesības starp republikām nav līdz pat šai dienai. Mums vispirms jādeklarē mūsu līdztiesības, tas ir, valstiskā suverenitāte.
Un vēl:
— Galvenais — mums jābūt godīgiem savu un cittautību pārstāvju priekšā.
Mēs saprotam mūsu republikas situāciju — neviena nacionālā grupa nevar īstenot savas intereses, neņemot vērā citu nacionālo grupu intereses.
Anatolijs Gorbunovs atklāti atbildēja, ka Maskavā uzsāktajās pārrunās Gorbačovs un Rižkovs uzsvēruši: ja tikšot pieņemts lēmums par «iziešanu no PSRS sastāva», nekādas sarunas nevarēšot notikt.
Beidzot preses konferences gaitā iestājās lūzums, jo TĀ tika nosaukta vārdā — LATVIJAS NEATKARĪBAS DEKLARĀCIJA.
TĀS aprises varam iezīmēt pēc Ivara Godmaņa un LTF frakcijas Valsts likumdošanas komisijas priekšsēdētāja jurista Romana Apsīša analītiskajiem spriedumiem.
