9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
254538
,Set original images
|Issue number=261
|Page number=1
|Original title=Par Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas darbu, kura novērtē politiskās un tiesiskās sekas, kādas Latvijai izraisīja 1939.—1940. gadā starp PSRS un Vāciju noslēgtās vienošanās. Komisijas priekšsēdētāja vietnieka I. Ķezbera ziņojums
|In section=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās padomes trīspadsmitā sesija
|Source file=cina1989n261_001_02
|Abstract=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās padomes trīspadsmitā sesija}}{{Source image|articles/254/538/254538.jpg}}{{Written by|LATINFORM}}{{About topic|1940. gada notikumi}}{{About topic|17. jūnijs, 1940}}{{About topic|Latvijas PSR uzņemšana PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā}}{{About topic|Saeimas (1940) vēlēšanas}}{{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}}{{About topic|Lielais Tēvijas karš, II pasaules karš}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Vēsture}}{{About domain|Diplomātija}}{{About person|Jānis Gustsons}}{{About person|Pāvels Dergačs}}{{About person|Mavriks Vulfsons}}{{About person|Ivars Ķezbers}}{{About person|Josifs Staļins}}{{About person|Vjačeslavs Molotovs}}{{About person|Joahims fon Ribentrops}}{{About person|Kārlis Ulmanis}}{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}{{About event|E1989111101}}{{About year|1939}}{{About year|1940}}{{About year|1989}}'''<span style="font-size:larger;">Par Latvijas PSR Augstākās Padomes komisijas darbu, kura novērtē politiskās un tiesiskās sekas, kādas Latvijai izraisīja 1939.—1940. gadā starp PSRS un Vāciju noslēgtās vienošanās. Komisijas priekšsēdētāja vietnieka I. Ķezbera ziņojums</span>''' === <span style="font-size:small;">'''Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās padomes trīspadsmitā sesija'''</span> === Mēs domājam, runājam un risinām nākotnes jautājumus, pieņemam lēmumus, kas veicinās demokrātiskās Latvijas tālāko veidošanos. Šiem mērķiem kalpo arī mūsu nesenās vēstures godīgs izvērtējums. Šodien komisija mani pilnvarojusi runāt par pagātnes notikumiem, dot to komisijas vērtējumu, par kuru vēl Šā gada sākumā šaubījās oficiālās aprindas centrā un arī pie mums. Pastāvēja nezināšana un pat nevēlēšanās teikt patiesību par 50 gadus ilgušo netaisnību, pārinodarījumiem un meliem attiecībā uz sešām Eiropas valstīm, kas kopš 1939. gada 23. augusta ir gājušas dažādus attīstības ceļus. Savā darbā mūsu komisija izmantoja attiecīgās PSRS. tautas deputātu komisijas atziņas, agrāk no tautas slēptos dokumentus, faktus un kartes. Lielu darbu patiesības izzināšanā veikuši arī Latvijas vēsturnieki un juristi, kas bija gan oficiālās komisijas locekļi, gan tika pieaicināti kā eksperti. Mūsu komisijā strādāja arī trīs to dienu aculiecinieki — biedri J. Gustsons, P. Dergačs un M. Vulfsons, kas paši piedalījās to gadu notikumos un līdz ar to deva īpašu ieguldījumu mūsu komisijas darbā. Te es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka komisija strādāja pie vairākiem variantiem, mēs saņēmām daudzus konkrētus priekšlikumus — kā no Tieslietu ministrijas, tā arī no Baldones, Bauskas, Tukuma, Liepājas, no atsevišķām personām un grupām. Tas bija kolektīvs darb1 un šodien man uzdots ziņot par tā rezultātiem. Izpētījusi 1939. —1940. gadā starp PSRS un Vāciju noslēgtās vienošanās un to izraisītās sekas attiecībā uz Latviju, komisija konstatē: 1. Padomju Savienības staļiniskās vadības un fašistiskās Vācijas pilnvaroto pārstāvju 1939. gada 23. augustā parakstītais Vācijas un PSRS Neuzbrukšanas līgums veicināja nacistiskā reiha izraisīto Otro pasaules karu. Padomju Savienības tautas par to samaksāja ar daudzu miljonu savu dēlu un meitu bojāeju. Pakta un tā slepenā pielikuma sekas bija traģiskas arī Latvijas tautai. 2. Paktam bija pievienots slepens papildprotokols, kas tika rūpīgi slēpts no PSRS tautām. Aiz sešu suverēnu valstu (arī Latvijas) tautu un valdību muguras protokols noteica to iekļaušanu fašistiskās Vācijas un staļiniskās Padomju Savienības ietekmes sfērās. Pēc formas un satura šis dokuments ir pilnīgā pretrunā ar ļeņiniskās ārpolitikas principiem un vispāratzītajām starptautisko tiesību pamatnormām. Tas noteica Latvijas Republikas suverenitātes un neatkarības zaudēšanu, bet pēc tam arī tās nelikumīgu, varmācīgu iekļaušanu PSRS sastāvā. 3. 1939. gada 23. augusta slepena papildprotokola realizācijas rezultātā Padomju valdība pārkāpa līgumu sistēmu, kura balstījās uz tautu brīvās pašnoteikšanās tiesību atzīšanu, tai skaitā arī 1920. gada 11. augusta Padomju Krievijas un Latvijas Republikas miera līgumu, 1932. gada 5. februāra Latvijas un PSRS Neuzbrukšanas līgumu, kura termiņš 1934. gadā tika pagarināts līdz 1945. gada 31. decembrim, kā arī Tautu Savienības statūtu 10. pantu. 4. 1939. gada 5. oktobri Padomju Savienības politiskā vadība, draudēdama ar spēku, uzspieda Latvijai nelīdztiesīgu savstarpējas palīdzības līgumu starp PSRS un Latviju. Šis dokuments paredzēja izvietot Latvijā attiecīgās bāzēs tādu padomju karaspēka daudzumu, kas pusotras reizes pārsniedza tā laika Latvijas armijas skaitlisko sastāvu. Tādējādi 1939. gada 5. oktobra līgums būtiski ierobežoja Latvijas suverenitāti un likvidēja 1939. gada l. septembrī Latvijas valdības pasludināto absolūtas neitralitātes statusu. Kā liecina turpmākie notikumi, PSRS kara bāzu izveidošana Latvijas svarīgākajos stratēģiskajos punktos veicināja PSRS ultimatīvās spēka politikas īstenošanu attiecībā uz Latvijas Republiku 1940. gada vasarā. 5. PSRS valdības 1940. gada 16. jūnija notai ar ultimatīvām prasībām Latvijas Republikas valdībai nebija nekāda faktiska vai juridiska pamatojuma. Šo notu pavadīja Padomju Savienības valdības tieši draudi lietot militāru spēku, prasība nekavējoties nomainīt Latvijas valdību, kā arī nelikt šķēršļus pa domju karaspēka brīvai ievešanai Latvijas teritorijā. Tas bija vispāratzītā starptautisko tiesību principa par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās tiešs pārkāpums, kas bija krasā pretrunā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības līguma 5. pantu, kurā paredzēts, ka šī pakta īstenošana nekāda gadījumā nedrīkst aizskart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, un proti, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu un militāros pasākumus.
Sarkanas armijas papilddaļu ierašanās Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās padomes trīspadsmitā sesijateritorijā 1940. gada 17. jūnijā jākvalificē kā neizprovocēts agresīvs akts pret suverēnu valsti — Tautu Savienības locekli, kā starptautisko tiesību un PSRS pieņemto divpusējo saistību pārkāpums.