16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
Varbūt kāds uzskatīs par pozitīvu sasniegumu to, ka uz PSKP platformas palikusī LKP daļa būs nonākusi dīvainā situācijā, proti, tā kļūs par absolūti nelatvisku partiju Latvijā? Bet, ja runājam nopietni, vai tas patiešām būs pozitīvs rezultāts? Vai tādā veidā mēs neradīsim apstākļus konservatīvo spēku «brīvai un atraisītai» rīcībai? Mēs būsim likvidējuši republikas politiskā spektra centru, atstājot vienu otram pretī divus grūti samierināmus pretspēkus! Manuprāt, tad būs grūti nodrošināt politiskās situācijas mierīgu, demokrātisku attīstību. Kam tas būs izdevīgi?
'''Otrajā variantā''' mūs negaida pat īss slavas brīdis. «Es palieku savā vietā, jūs paliekat savējās,.» Visi paliek savās vietās. Mēs, LKP radikālie spēki, izvirzām un publicējam tautas demokrātisko platformu, liekot tās pamatā jau minētos principus, un aicinām apvienoties tajā visus progresīvos spēkus partijā. Mūsu koordinācijas centrs nodibina sakarus ar visiem platformas piekritējiem — sākot ar tām lauku rajonu partijas komitejām, kuras to pilnībā atbalstīs, līdz atsevišķiem partijas biedriem, kuri negūs atbalstu pat savās pirmorganizācijās. Pēc tam (piemēram, 24. februārī) tiek sasaukta šās platformas piekritēju konference. Tur nolemj, ar ko un kādā veidā mēs iesim uz LKP 24. kongresu un PSKP 28. kongresu, kā sadarbosimies ar radikālajiem spēkiem citu republiku kompartijās.
Kas tādā veidā būs panākts? Vispirms tiks kavēta konservatīvo spēku darbība. Arī līdz šim mums tas ir izdevies visai labi. Nodrošinot LKP CK plēnumu un LPSR Augstākās Padomes sesiju gaitas atklātumu, mēs esam panākuši, ka konservatori nopietnos forumos pilnīgi atklāti uzstāties vairs neiedrošināsies. Visos dokumentos, ko pieņem С К plēnumi, jūtama radikālo spēku, ietekme. Ne velti LKP rīcības programma saucas «Pa Latvijas suverenitātes ceļu», bet pēdējā plēnuma lēmumā ir runa par patstāvīgu LKP (kaut arī PSKP sastāvā). Vai bēdīgi slavenajā 1988. gada 18. jūnijā plēnumā kaut kas tāds būtu bijis iespējams? Ne velti konservatīvie spēki aizvien biežāk rīko slēgtus pasākumus. Tā viņiem ir vienīgā iespēja izrunāties no sirds un «noņemt stresu».
