16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
817712
,nav labojuma kopsavilkuma
|Source file=paja1988n250_001_01
}}
{{Source image|articles/817/712/817712a.jpg}}
{{Source image|articles/817/712/817712b.jpg}}
{{About topic|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}}
{{About topic|Oktobra monuments Republikas laukumā, 1988}}
{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
{{About topic|Metro}}
{{About topic|Līgo svētku atdzimšana}}
{{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}}
{{About topic|Folkloras festivāls «Baltica-88»}}
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About topic|Represijas, represētie}}
{{About topic|18. novembris, 1918}}
{{About topic|Laika skaitīšanas maiņa, diskusijas}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Jaunatnes politika}}
{{About person|Dita Krenberga}}
{{About person|Alfrēds Čepānis}}
{{About person|Boriss Pugo}}
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}
{{About year|1988}}
'''Aizvadot šo grūto, bet savā ziņā arī gaišākām krāsām caurstrāvoto gadu, neļausimies nedz bezcerībai, nedz pārliekām cerībām, jo kā viens, tā otrs varētu traucēt mūsu gaitu. Mierīgi, pamazītēm, bet ne soli atpakaļ. Tikai uz priekšu. Pāršķirstīsim mūsu avīzīti šā gada garumā, varbūt tas mums var noderēt.'''
* 1988. gada 7. janvāra vakars. Ļeņina ielā iedegas neons, un veikalu pūļi pamazām izklīst. Bet kādas pamestas mājas pagalmā sēru lentēs rotātām eglītēm, garām zvanu skaņām pavadīti, nāk bērinieki — Rīgas aizejošās koka arhitektūras piederīgie.
<p style="text-align: right;">12. janvārī</p>
* Plašumā plešas ekonomiskās atjaunotnes, demokrātijas un, galvenais, cilvēka un tā kultūras gars. Tāpēc vispirms godīgi un atbildības pilni uzdosim jau sev jautājumu: vai tagad, kad PSKP XXVII kongress atgriezis mūs uz grēcīgās zemītes, ar to pašu būtu iezvanīts arī monumentu celšanas laiks? Vai kultūras, cilvēka atjaunotnes programma būtu no šā gala sākama?»
<p style="text-align: right;">14. janvārī</p>
*1988Divvalodības problēmas sāk pētīt Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta zinātnieki kopā ar Latvijas PSR ZA sociologiem. gada 7. janvāra vakars. Ļeņina ielā iedegas neonsTādējādi tiks likti pamati augstas starpnacionālo attiecību kultūras izkopšanas problēmu kompleksai, ilglaicīgai, un veikalu pūļi pamazām izklīstzinātniskai izstrādāšanai. Bet kādas pamestas mājas pagalmā sēru lentēs rotātām eglītēm, garām zvanu skaņām pavadīti, nāk bērinieki — Rīgas aizejošās koka arhitektūras piederīgie<p style="text-align: right;">4.februārī</p>
*Plašumā plešas ekonomiskās atjaunotnesLikums par jaunatni mūsu valstij ir priekšlaicīgs, jo mums nav demokrātijas tradīciju. Vairākas paaudzes ir augušas lielākā vai mazākā staļinisma ietekmē. Ja jau Staļinu netraucēja Marksa, Engelsa unĻeņina darbi, galvenais, cilvēka un tā kultūras garstad mūsdienu birokrātu netraucēs nekādi likumi. Tāpēc vispirms godīgi un atbildības pilni uzdosim jau Vēl vairāk — birokrāti pratīs jebkuru likumu pavērst sev jautājumulabvēlīgā virzienā.<p style="text-align: vai tagad, kad PSKP XXVII kongress atgriezis mūs uz grēcīgās zemītes, ar to pašu būtu iezvanīts arī monumentu celšanas laiks? Vai kultūras, cilvēka atjaunotnes programma būtu no šā gala sākama?»right;">27. februārī</p>
*Divvalodības problēmas sāk pētīt Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta zinātnieki kopā ar Latvijas PSR ZA sociologiem. Tādējādi tiks likti pamati augstas starpnacionālo attiecību kultūras izkopšanas problēmu kompleksai. vairākas dienas padzīvojis Rīgā, ilglaicīgaies sapratu, zinātniskai izstrādāšanaika jums, Baltijas tautām, nav īsti pieņemams tāds vispārējs kolektīvisms, jo godā turat ģimeni un tās tradīcijas.<p style="text-align: right;">11.martā</p>
*UzvaraSvētām dusmām jābūt, pārliecinoša uzvara! Pēc astoņu gadu darba mums ir savi olimpiskie čempioni bobslejābet arī ne visu laiku. Un tie ir svētki visiem ar bobsleju saistītajiem cilvēkiem, kas vien pielikuši prātus un rokas mūsu sportistu sagatavošanā, bobsleja tehnikas radīšanā<p style="text-align: right;">12.martā</p>
*Likums par jaunatni mūsu valstij Pašlaik pašpārvalde ir priekšlaicīgsvisās augstskolās un tehnikumos. Jautājums tikai — kas ir iniciators? Bieži iznāk, jo mums nav demokrātijas tradīciju. Vairākas paaudzes ka vairāk ieinteresēta ir augušas lielākā vai mazākā staļinisma ietekmēadministrācija. Ja jau Staļinu netraucēja MarksaStudenti balso tiktāl, Engelsa un Ļeņina darbi, tad mūsdienu birokrātu netraucēs nekādi likumicik tas paplašina viņu tiesības. Vēl vairāk — birokrāti pratīs jebkuru likumu pavērst sev labvēlīgā virzienā<p style="text-align: right;">14.aprīlī</p>
*Sakopsim labāk savu māju kāpņu telpas un apkārtniJā, neveidosim jaunas izgāztuvesmēs daudz ko varam, kā tas irspējam. Taču vienas, piemēram, Vecmīlgrāvī, kur tieši Daugavas malā, Meldru ielas galā, aiz jaunajām autogarāžām dažkārt vissvarīgākās īpašības mums tomēr pietrūkst: padomāt — kas notiks pēc tam. Cik tālejošas būs padarītā (kooperatīvajām) tieši šoruden ir izmests vesels kalns tālāk nesadalāmu būvkonstrukciju un kur jau gadiem ilgi mētājas vēl citas kādreiz kaut kam domātas būvdetaļas (lielasbieži vien — izpostītā)sekas.<p style="text-align: right;">24. Vai tas ikdienišķais darbs savas pilsētas labā nebūtu mūsu darba monuments?aprīlī</p>
*.. vairākas dienas padzīvojis Rīgā, es sapratuNe jau velti vecais Indrāns atzīstas: visa nelaime ir tā, ka jums, Baltijas tautām, nav īsti pieņemams tāds vispārējs kolektīvismsmēs nekad nezinām, jo godā turat ģimeni kur mūsu nevarēšana beidzas un tās tradīcijasnegribēšana iesākas...<p style="text-align: right;">30.aprīlī</p>
*Nu Jau vairākas radošās savienības ir izdemolētas arī mirušo piemiņas vietaspaudušas savu viedokli attiecībā uz metro. TačuPaldies tām! Cilvēki mācās domāt un diskutēt. Savu viedokli izsaka ne tikai rakstnieki, kaut arī tās būtu baronu vai citu armiju piemiņas zīmes — tā tik un tā ir mūsu vēsture!zinātnieki, žurnālisti. To izsaka strādnieki, inženieri, mākslinieki, kolhoznieki, skolēni, studenti. Savu viedokli izsaka tauta. Un tajā nedrīkst neieklausīties.<p style="text-align: right;">5. maijā</p>
*Svētām dusmām jābūt, bet arī ne visu laikuDitas Krenbergas apbrīnojamā uzvara XXXIV Marijas Kanalsas starptautiskajā flautistu konkursā Barselonā ir visplašākās ievērības cienīgs fakts.<p style="text-align: right;">14. maijā</p>
*Metro aizstāvji man atgādina cilvēkusVēstures kursam grāmatās ir jābūt objektīvam, kuri būtu ar mieru vairākus gadu desmitus staigāt ar caurām biksēm patiesam, neslēpjot no lasītāja atsevišķus vēstures posmus, tos vienkārši noklusējot vai pieskaroties tiem virspusīgi. Ja tiek noliegta atsevišķa Latvijas vēstures kursa nepieciešamība, rodas pamatotas aizdomas — tikai tādēļvai kādam tas nav izdevīgi, lai pie šlipses varētu nēsāt labi izslīpētu briljantuun kam?<p style="text-align: right;">26.maijā</p>
*Pašlaik pašpārvalde ir visās augstskolās un tehnikumos. Jautājums tikai — kas ir iniciators? Bieži iznākEksāmeni atcelti vispirms tāpēc, ka vairāk ieinteresēta ir administrācijapatlaban notiek vēstures faktu un mūsu sabiedrības attīstības posmu pārvērtēšana. Studenti balso tiktāl, cik tas paplašina viņu tiesības<p style="text-align: right;">31.maijā</p>
*Skolēni, piemēram, uzskata, ka vienīgais, kas var skolā kaut ko mainīt, Šī ir nupat augstskolu beigušais jaunais pedagogsPiemiņas diena.Upuru diena. Tautas dvēsele vēl sāp. Sāp iežuvusi un iekaltusi asarās un asinīs. To nevar noņemt. — Nelikumīgi represēto un bojā gājušo piemiņas diena.<p style="text-align: right;">14. jūnijā</p>
*Ne jau velti vecais Indrāns atzīstas: visa nelaime ir tāSestdien Lielajā estrādē notika nacionālās simbolikas reabilitācijas pasākums. Vairāki tūkstoši klātesošo ar aplausiem pavadīja ikkatru teikumu, ka mēs nekad nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un negribēšana iesākas.kas pauda nacionālās simbolikas atjaunotnes ideju mūsdienu sociāli politiskajā situācijā.<p style="text-align: right;">15.jūlijā</p>
*Pirmssvētku dienā pie Slokas celulozes un papīra rūpnīcas bija sapulcējušies gan jūrmalniekiPēc Latvijas PSR Demogrāfiskās attīstības ģenerālkoncepcijas projekta plašas apspriešanas visā tautā lūgt republikas 1989. gadā jaunievēlēto Augstāko Padomi savā sesijā dot šim dokumentam oficiālu raksturu, lai uz to varētu balstīties kā republikas likumdevēji vietējās padomēs, gan rīdziniekitā arī mūsu jaunā valdība, lai izpaustu savu satraukumu par Rīgas jūras līča ražošanas vadītāji un Lielupes piesārņošanukatra pilsoņa sirdsapziņa.<p style="text-align: right;">19.jūlijā</p>
*Jau vairākas radošās savienības ir paudušas savu viedokli attiecībā uz metro. Paldies Daudzi jauni cilvēki atsakās lasīt avīzes, jo vēl joprojām tām! Cilvēki mācās domāt un diskutēt. Savu viedokli izsaka ne tikai rakstnieki, zinātnieki, žurnālisti. To izsaka strādnieki, inženieri, mākslinieki, kolhoznieki, skolēni, studenti. Savu viedokli izsaka tautanetic. Un tajā nedrīkst neieklausīties<p style="text-align: right;">10.augustā</p>
*Tādējādi skaistuma karalienes tronis, kam vajadzēja kļūt Un tāpēc es parakstos ... par tādu kā centrukaunu. Jo kauns turpinās. Parakstos cerībā, kurš sabiedriskajā apziņā aktualizētu noteiktas vispārcilvēciskas vērtības, galu galā mirdz masu kultūru mākslīgi radītajā spozmēka pavisam drīz mums nevajadzēs kaunēties.<p style="text-align: right;">10.augustā</p>
*Ditas Krenbergas apbrīnojamā uzvara XXXIV Marijas Kanalsas starptautiskajā flautistu konkursā Barselonā Starp citu, Vjetnamas pilsoņi gandrīz katru dienu redzami ne tikai savās darba vietās vien, Rīgas Centrālajā kolhozu tirgū viņiem ir visplašākās ievērības cienīgs faktssavi iemīļoti stūrīši, kur daudzi jaunie vjetnamieši rosīgi tirgojas ar aizjūras precēm, kas nākušas galvenokārt no Honkongas un Taizemes: ar pulksteņlem plastmasas ietvaros, to baterijām, ķīmisko lūpu krāsu, bižutēriju utt., u.tml.<p style="text-align: right;">25. augustā</p>
*Pienācis tāds dīvains laiks — līmējam kopā toSadodoties rokās, ko kādreiz paši esam saplēsušiveidosim ap mūsu jūru dzīves apli, meklējam to, ko kādreiz paši apzināti esam pazaudējuši, saucam vārdā tos, kurus kādreiz paši negribējām zināt un pieminēttādējādi zvērot darīt visu tās glābšanai!<p style="text-align: right;">1.septembrī</p>
*Vēstures kursam grāmatās Pazīstams motīvs — nav par ko uztraukties, par visu ir padomāts. Taču vai «domātāji» Rīgā ir jābūt objektīvam, patiesampadomājuši par to, neslēpjot ka paši varbūt kādreiz cels pie lūpām no lasītāja atsevišķus vēstures posmusTaurupes attecējuša, tos vienkārši noklusējot vai pieskaroties tiem virspusīgisaindēta ūdens glāzi?<p style="text-align: right;">3. Ja tiek noliegta atsevišķa Latvijas vēstures kursa nepieciešamība, rodas pamatotas aizdomas — vai kādam tas nav izdevīgi, un kam?septembrī</p>
*Svētdien Maskavas lidlaukā viņš izkāpa no sava modernā reaktīvā laineraŠī izrāde raisa mūsos ne tikai lepnumu par cīņu ceļu, kurā esam spējuši pastāvēt. 77 gadus vecais Ronalds Reigans pa lidmašīnas trapu dosies pretim piecu dienu sarunām augstākajā līmenī MaskavāPar Daugavu — Dzimteni, kuru neesam zaudējuši. Un tādējādi viņš uzkāpsTā dun kā smags brīdinājums, šķiet, savā pēdējā svarīgākajā virsotnēkā traģiska iespēja. Pazaudēt. Neatgūt. Pulsē kā nenovēršamība. Ja nesapratīsim. Ja nemainīsimies. Ja nekļūsim beidzot Cilvēki. Jo par maz ir atgūt Karogu. Vēl jākļūst, pirms beigsies Savienoto Valstu 40jābūt arī šā Karoga cienīgiem. prezidenta pārsteidzošās karjeras astoņi gadiVai esam par to padomājuši?<p style="text-align: right;">21.septembrī</p>
*Eksāmeni atcelti vispirms tāpēcJūs varat būt skolēns vai students, ka patlaban notiek vēstures faktu strādnieks vai zemnieks, jūs varat veikt visvienkāršāko ikdienas darbu vai arī iet intelektuāli sarežģītu ceļu, vienalga — jūsu māte ir Latvija. Jūsu personiskais liktenis var būt cilvēciski laimīgs un mūsu sabiedrības attīstības posmu pārvērtēšanajūsu dzīve var būt traģiska, jūs varat dzīvot labklājībā un jūs varat būt sociāli vai politiski sarūgtināts, vienalga — jūsu māte ir Latvija.<p style="text-align: right;">23.septembrī</p>
*Ja ne tagadLatvijā pēckara gados nav kārtīgi mācīta Latvijas vēsture. Bērni zina, kādas reformas ir notikušas Krievijā XIX gadsimta vidū, taču nezina, kas notika Latvijā šajā un citos gadsimtos. Ir jābūt Tēvzemes mācībai. Ir jābūt pastāvīgam Latvijas vēstures kursam… Kā var runāt par nacionālo audzināšanu, kad tadja nezinām nacionālo vēsturi? — LPSR Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību piedalīšanos<p style="text-align: right;">1.oktobrī</p>
*Šī ir Piemiņas diena. Upuru diena. Tautas dvēsele vēl sāp. Sāp iežuvusi Kaut gan Rīgas ķīmiskās rūpniecības mašīnbūves rūpnīcā latviešu tautības strādnieku un iekaltusi asarās un asinīskalpotāju skaits nav palielinājies, tā cehos aizvien biežāk dzirdams sveiciens «Labdien». To nevar noņemtUzņēmumā notikušas pirmās nodarbības tiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. — Nelikumīgi represēto un bojā gājušo piemiņas diena<p style="text-align: right;">13.oktobrī</p>
*Cilvēks Mums jāatdzimst ne jau ar skaudību, sīkumainību, privātumu, muļķību vai daiļrunību, bet ar godu, ticību, gribu, bijību, tikumu, darbu. Vēl mūsu dzimtenē ir piedzimisSūnu ciems. Ješka tiešām vēl tikko jūdz. Nevajag gaidīt, lai dzīvotukamēr zēni kaut kur aizbrauks pēc acīm redzamas patiesības. Citādi tā nav atmoda, bet mēs ikviens esam mirstīgitas ir bezmiegs.<p style="text-align: right;">5.novembrī</p>
* Tagad, kad pagājuši gandrīz 40 gadi, Latvijas PSR Ministru Padome atjaunojusi taisnīgumu. Pilsoņu izsūtīšana atzīta par nepamatotu, viņi visi reabilitēti.<p style="text-align: right;">19. jūnijānovembrī</p>
*Jāņugunis ir augstas1988. gada 18. novembris Rīgā. Tāpat kā pērn, arī šogad šinī datumā nīgri līņāja un lija. Bet šogad nesala ne miesām, ne garam. Plecs pie pleca. Svētku sajūta. Mēs kopā. Ar svecītēm, Saule ir kulminācijāar lāpām, būsim Jāņubērni tautiskā lepnumā un internacionālā cieņā! Oficiāli Līgo svētki — tas ir normālidzīvespriecīgu dziesmu dziedot, pa Brīvības ielu līdz Daugavai.<p style="text-align: right;">22.novembrī</p>
*LOK strādā tālāk.. nolasīja delegāta A. Čepāņa zīmītiTai pietiek darba savas programmas īstenošanā, neatkarīgi no tā, kurā delegāti aicināti runāt tikai saskaņā ar darba kārtību un izbeigt sava darba pārskatu sniegšanu un tēžu apspriešanas gaitas cildināšanuko par to saka centrs. — Sākas PSKP XIX Vissavienības konference<p style="text-align: right; ">7.decembrī</p>
* Šodien pulksten 10 Rīgā, Politiskās izglītības namā, sanāk Latvijas tautu forums. Nebijis, unikāls notikums Latvijas vēsturē.
<p style="text-align: right;">10. decembrī</p>