16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Latvijas Jaunatne|Published on=1990/03/15|Issue number=49|Page number=1|Original title=Ko teiktu Minhauzens?|Alternate title=Mūsu korespondents Juris Laksovs ziņo no Maskavas|Source file=lajn1990n049_001_01}}{{Written by|Juris Laksovs}}{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}{{About domain|Politika}}«Ja Brežņeva vietā būtu, teiksim, Miterāns, tad, iespējams, tagad dzīve Padomju Savienībā būtu daudz labāka,» šādi PSRS Tautas deputātu ārkārtas kongresa trešās darba dienas ievadā sacīja kāds no deputātiem. Kā redzams, arī tautas pilnvarotie ir pieraduši pie domas, ka pie visa vainojami cilvēki, nevis sistēma, kas tos radījusi.
Vakarrīt turpinājās prezidentūras likumprojekta un attiecīgo konstitucionālo grozījumu detalizēta apspriešana. Visai raiti un pārliecinoši tika izbalsoti vairāki priekšlikumi, piemēram, deputātu lielākā daļa nevēlējās, lai tiktu svītrots pants par prezidenta vecuma cenza nosacīšanu. Arī ieteikums nepiešķirt valdniekam pilnvaras, kas viņam dotu iespēju vienpersoniski izlemt jautājumu par to vai citu cilvēku pilsonības atsavināšanu, atbalstu neguva. Atkārtoti — šoreiz ar Ilmāra Bišera vārdiem — izskanēja lūgums ievērot Andra Plotnieka runā ieteiktos labojumus suverēno republiku tiesību nostiprināšanai. Diemžēl baltiešu iniciatīvas Kremļa Kongresu pilī atbalstu gūst reti.
Pēc šīs uzstāšanās ar apbrīnojamu izveicību tribīnē kāpa kāds aktīvs pretspara devējs un nule izteikto pamatoto aizrādījumu novērtēja kā ieinteresēto spēku obstrukciju. Lieki teikt, ka vairākuma milzīgā masa Novikova priekšlikumu noraidīja.
Vārds juristam '''Nikolajam Neilandam:'''
'''— Tik tiešām, vakar ir izdarīta kļūda. Nosakot procedūras jautājumus, mēs ignorējām Eiropā jau apgūtās tradīcijas un paši sasaistījām sev rokas. Taču ir jāapzinās arī tas, ka nekā augstāka par kongresu nav. Un tautas deputātu vairākuma lēmums vienmēr būs likumīgs.'''
'''Pašreizējais process neapšaubāmi ir progresīvs, jo Politbirojs vairs nepildīs varas aparāta funkcijas. Partija ne vien ''de iure'', bet arī ''de facto'' zaudē savu līdera lomu.'''
Saticis deputātu '''Ahromejevu, '''pavaicāju viņam, vai, viņaprāt, bez M. Gorbačova vēl ir kāds cilvēks, kas spētu cienīgi pildīt valsts prezidenta pienākumus. «Tas ir pa spēkam vienīgi M. Gorbačovam,» atbildēja maršals.
«Vai pieļaujat iespēju, » es turpināju sarunu, «ka PSRS Bruņotie spēki Latvijā kādreiz varētu tikt dislocēti uz tāda līguma pamata, kāds bija starp mūsu valstīm līdz Latvijas iekļaušanai Padomju Savienībā?»
«Līdz 1940. gadam bija viena situācija, bet tagad ir cita. Domāju, ka valsts aizsardzības jautājumi tiks izlemti tā, kā ir ierakstīts PSKP platformā. Tas varētu būt pamats attiecīgo likumu izstrādē. Turklāt vienmēr jāatceras, ka mūsu valstī armija ir Vissavienības organisms,» pārliecinoši atbildēja maršals.
Kongresa starpbrīži žurnālistos izraisa vislielāko satraukumu, jo vienīgi tad ir iespējams klātienē pārtvert kādu no deputātiem un izvilināt no viņa daudzmaz sensacionālu atziņu. Jāteic, manis iztaujātais Igaunijas kompartijas 1. sekretārs '''Vaino Veljass''' savās atbildēs centās turēties vispārējo priekšstatu rāmjos, acīmredzot sevi apzinoties kā «pavisam nevadošas partijas vadītāju».
— '''Zinu, ka neesat vienaldzīgs Lietuvas notikumu vērotājs…'''
PSRS prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras — M. Gorbačovs, N. Rižkovs un PSRS iekšlietu ministrs Bakatins. Taču M. Gorbačova sāncenši savas kandidatūras atsauca.
Piedāvāju sarunu ar PSRS tautas deputātu kinorežisoru '''Marku Zaharovu,''' mākslas filmu «Tas pats Minhauzens» un «Kā nogalināt pūķi» veidotāju.
'''— Jūs esat liels barona Minhauzena pazinējs. Ko, jūsuprāt, sacītu interesanto piedzīvojumu stāstītājs, ja viņš nokļūtu kongresa tribīnē?'''
