Izmaiņas

{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=20122001/01/20 |Original title=Jāstrādā un vēlreiz jāstrādā }} {{Written by|Vitālijs Keišs}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}} {{About topic|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About person|Voldemārs Saušs}} {{About person|Jānis Žilvinskis}} {{About person|Jānis Ģipters}} {{About person|Jānis Pabērzs}} {{About place|Rīga}} {{About place|Vabole}} {{About place|Daugavpils rajons}} {{About year|1991}}Uz Rīgu aizbraucām kopā ar Voldemāru Saušu. Dodoties uz Rīgu, neko daudz līdzi neņēmām, vienīgi pārtiku un siltāku drēbju kārtu. No paša sākuma neko lāga neaptvērām, visapkārt cilvēku un tehnikas jūra. Mūs uz Rīgu aizveda Jānis Žilvinskis. Kad mēs ieradāmies, iepriekšējā maiņa, tas ir, Jānis Ģipters un Jānis Pabērzs, pameta dežūrvietu pie televīzijas torņa, un sākās mūsu maiņa. Izdzirdējuši par 20. janvāra notikumiem, mēs sākām nedaudz uztraukties, protams, mēs jau bijām skatījušies televīzijas ziņas par omoniešu uzbrukumu Preses namam, bet, klausoties biedru stāstos, viss notikušais šķita daudz lielākas ievērības cienīgs. Tas, ka es pats tajā vakarā nebiju klāt, manī viesa gan atvieglojuma, gan arī zaudējuma izjūtu, jo, redzat, skatīties televīziju un atrasties tuvu notikuma vietai ir pavisam kas cits. Jā, ko gan vēl varu pateikt, es toreiz vienīgi varēju apbrīnot 19. janvārī dežurējošo cilvēku drošsirdību un bezbailību. Vabolieši vēlāk tika teikuši, ka tai brīdī, kad atskanēja šāvieni, viņi saprata — ja būs bruņots uzbrukums, diez vai spēs pretoties, jo ieroču taču nebija.