Izmaiņas

{{Memoir|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)|Published on=2001/01/20|Original title=Bīstams, svēts, skaists laiks|Abstract=Viļķenes pagasta sociālā darbiniece}} {{Written by|Ieva Lagzdiņa}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Vecmīlgrāvja tilta, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About person|Imants Skuja}} {{About place|Viļķene}} {{About place|Sibīrija}} {{About place|Limbaži}} {{About year|1991}}''Dzirdēju, ka jūs esot bijusi barikāžu dalībniece. Kas jūs uz to pamudināja?''

}}Braucu uz Rīgu, zinot, ka Latvijas neatkarībai draud briesmas. Pamudināja mani nacionālās jūtas. Mani senči vienmēr cīnījušies par Latviju — onkulis krita cīņā pret Bermontu 1919. gadā, tētis bija aizsargs un septiņus gadus pavadīja Sibīrijā. Visus krievu okupācijas gadus esmu jutusi svešās varas klātbūtni. Tāpēc biju LNNK biedre.{{Written by|Ieva Lagzdiņa}}{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}''Cik ilgi bijāt Rīgā?'' {{About topic|Barikādes, Biju divas reizes. Vienreiz aizbraucu kopā ar darba biedrenēm no Limbažu Filca fabrikas. Nakti pavadījām pie Ministru Padomesugunskura. Dziedājām kopā ar Imantu Skuju saksofona pavadībā. Mācīju viņam "No Rīgas iet vilciens uz Valku". Otru reizi biju dienā, 1991}}kad vajadzēja notikt interfrontes mītiņam. ''Kādus spilgtākos notikumus atceraties?'' {{About topic|BarikādesKopumā atceros to lielo ģimeniskumu un pleca sajūtu, pie kas valdīja. Sarunājās pavisam sveši cilvēki. Pie mūsu grupiņas pienāca veca mammīte un aicināja visus sev līdzi. Viņa bija sagatavojusi pusdienu galdu kādā palielā telpā Brīvības ielā — pavisam svešiem cilvēkiem. Kā baigu biedu par esošā nopietnību atceros uz Vecmīlgrāvja tiltasašauto autobusu. Nekad dzīvē neesmu redzējusi tik milzīgu smago tehniku kā to, 1991}}kas bija novietota pie Ministru Padomes.{{About domain|Politika}}{{About person|Imants Skuja}}''Ko izjūtat šodien, atceroties 1991. gada janvāra dienas?''{{About place|Viļķene}}{{About place|Sibīrija}}Sajūtu, ka tas bija bīstams, bet svēts un arī skaists laiks Latvijas vienotībai. Nožēlu, ka laikam nekad vairs neizjutīsim tik lielu tautas vienotību un cilvēku labestību.{{About place|Limbaži}}{{About year|1991}}<p style="text-align: right; ">''Pierakstījusi '''Z. Sirmā'''''</p>