Laika ziņas
05.01.1990 -Kad zvanījām laika ziņu dienestam, radioēterā ieskanējās „Latvijas Jaunatnes” darbinieku iecienītā deja „Lambada” (nejaukt ar Lumumbu!). – Aļo! – atsaucas meteoroloģe, taču mēs jau bijām mūzikas varā. Tad viņa nepavisam ne valsts valodā nolasīja sacementētu frāzi par šodienu, divām turpmākajām dienām un mainīgu mākoņu daudzumu. To bija grūti apvienot ar skaistas melodijas baudīšanu. - ...mestami neboļšoi sņeg, veķer južnij 5-9 metrov v sekundu, ķemperatura vozduha minus 5. Vi meņa slušajeķe? -... jā. Bet kāda temperatūra būs naktī? – Začem vam eto? Strannije vi prognozi pišeķe. „Lambada” bija izskanējusi, ap sirdi atkal kļuva tā saltāk, bet galvā iešāvās doma, ka ne tikai laika ziņas, dažbrīd arī pati „pogoda u nas strannaja”
01.11.1990 – Domas par gaidāmo brokastu gatavošanu, mājās uzkopšanu un daudzām citām ikdienas rūpēm mājsaimniecei var aptumšot pat vissaulaināko rītu. Tā kā laika prognoze tuvākajām divām dienām nav nemaz saulaina (pa laikam līs, pūtīs rietumu vējš ar ātrumu no 15 līdz 18 m/s, temperatūra dienā no +1 līdz +6), tad visas padomju sievietes mierināšu ar ziņu, ka japāņu inženieri sola – drīz pienāks laiks, kad neuztrauksies par ikdienas sīkumiem, bet visu dienu varēsim veltīt bērnu audzināšanai un rūpēm par sevi...
01.02.1990 - „Pavadzīmē bija diagnoze: salmoneloze. Īstenībā nekādas saindēšanās nebija. Vienkārši viņš dzimšanas dienā bija „ieņēmis” vairāk par savām spējām...” Pēc nedrošiem baumu avotiem tapis zināms, ka šomēnes salmoneloze ies mazumā. Nemanīsim ne ārstu, ne – sevi! Laika apstākļi paliks iepriekšējie: ne silts, ne auksts. Ar vēja virzienu ir sliktāk – nākamajās dienās tas pūtīs no dienvidiem un arī no dienvidrietumiem, tādējādi šurp atnesdams nedaudz pūstošā kapitālisma smakas.
04.04.1990 – Kaut arī laiks šodien nebūs tik erotisks kā vakar (naktī nedaudz līs, bet dienā pūtīs rietumu, ziemeļrietumu vējš 6 līdz 11m/s), tas nevar traucēt kāda unikāla pasākuma norisei. „LJ” šīsdienas dežurantu kolektīvs izsludina I Vislatvijas randiņu. Tam jānotiek šodien, 4. aprīlī, pulksten 19 skvērā ieprietim Krievu drāmas teātrim. Pasākumā (pastaigā pa skvēru) piedalās visi tie, kas sastrīdējušies, ietiepušies un nezina, kā salabt. Atmetiet taču savas iedomas, aizmirstiet ambīcijas, jo, ilgi lolotas, tās var pārtapt neatgriezeniskā kļūdā. Ak, jā – gaisa temperatūra no +3 līdz +8.
31.01.1990 – Kāds nāk, - secināja Frankenšteins, sadzirdēdams ZAZ GORDĪNĪ rēkoņu, un uz mirkli pārstāja gremot Mildas tantes dzelteno pēdu. Durvīs parādījās Vasilija iepelējusī seja. – Vai karstu belašu negribi? – Rīt aizeju jūrā, butes būs, - atbildēja Frankenšteins, ignorēdams piedāvājumu, un acumirklī izmalkoja terpentīna pudeli. – Kāds laiks, Vasilij? – Aģents Veņiks no ģenštāba ziņo, ka 31. janvārī un 2.februārī būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām nelieli nokrišņi, lietus, slapjš sniegs, dienvidu-dienvidaustrumu vējš 5-10 metri sekundē, temperatūra naktī no -1 līdz -4 dienā – līdz +4, - gārdza Vasilijs. Un vēl viņš lika pateikt, lai publika neuztraucas, ja parādās bruņustransportieri, jo ģenštābs rīko mācības.
06.04.1990 – Latvijā ieradies Boriss! Un kāda sakritība – tieši šajās dienās pūtīs naidīgais rietumu vējš no 4 līdz 9 m/s un gaisa temperatūra būs robežās no +5 līdz +10. Bet neuztraucies, dārgais, nomierinies, apskati savu Latviju, kārtīgi noperies kādā pirtiņā, varbūt mēģini iziet plašajos medību laukos. Runā, ka drīz medību ieročus vajadzēšot nodot, tad nu izmanto pēdējo iespēju. Ak, jā – neaizmirsti nolikt ziedus pie A. Pelšes pieminekļa. Bet atceries – Tevi gaida Maskavā. Nepievil to!
1990-2-20 – Gaisa temperatūra no +2 līdz +7 grādiem un pavasarīgs dienvidrietumu vējš ar ātrumu 6-11 m/s pūtīs pašā Eiropas serdē. Kā 30. gados rakstīja Brastiņu Ernests: „...pašā Eiropas vidū atrodas Latvija ar latviešiem. To var ikviens pārbaudīt ar mēru rokās un pārliecināties, ka no Nordkapa līdz Atēnām un no Urālu kalniem līdz Anglijas salām vilktās līnijas krustojas pār mūsu galvām, dalīdamas pašas uz pusēm. Latvija tātad ir Eiropas serde un latvietis Eiropas sirds. Diemžēl gan tikai ģeogrāfiskā sirds.”
