16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Site news |Webpage=Www.diena.lv |Published on=2010/03/29 |Url=http://www.diena.lv/andrejs-cirulis-un-izkustejas-gaismas-pils-ideja-725969 }}{{Written by|Andrejs Cīrulis}}{{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}}{{About topic|PSRS tautas deputāts}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About person|Gunārs Birkerts}}{{About person|Inta Lehmusa}}{{About person|Ojārs Rubenis}}{{About person|Edvīns Inkēns}}{{About person|Maija Maļinovska}}{{About person|Dainis Berdigans}}{{About person|Jāzeps Barkāns }}{{About person|Alfrēds Rubiks}}{{About person|Jānis Leja }}{{About organization|Glavļits}}{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}{{About media|«Labvakar», TV raidījums}}{{About media|Latvijas Televīzija}}{{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}}{{About place|Rīga}}{{About event|E1987112100}}{{About year|1987}}{{About year|1988}}Tā kā klajā nāk jaunā Gunāra Birkerta – mūsu Gaismas pils arhitekta – grāmata, ir it kā laiks un vieta atgādināt, kā īsti iekustējās Gaisma pils ideja un kāda nozīme tai bija Latvijas neatkarības atgūšanā.
Kā jau visas lielās lietas arī šī sākās pavisam nejauši. Pie manis „Padomju Jaunatnes” redaktora kabinetā 1987. gada novembra vidū ienāca redakcijas kultūras nodaļas vadītāja Inta Lehmusa ar lielu papīra žūksni un svarīgu sakāmo: - Redaktor, tās lietas tā vairs nevar palikt. Mēs tikai rakstām un rakstām, ka Viļa Lāča Valsts bibliotēkā grāmatas pūst kopā, bet neviens neliekas ne zinis. Vai nevar tās lietas kaut kā izkustināt?
Tāpat svarīgi pastāstīt, ka avīzes saturam sekoja Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandas un aģitācijas nodaļa, kas iknedēļas apspriedēs detalizēti vētīja katru publikāciju. Tās bija ļoti smagas sanāksmes, no kurām redaktori ārā nāca ar piesārtušām sejām, tādi kā sabužināti un labu laiku nerunīgi. Un vēl kas – visus materiālus iepriekš lasīja cenzūra, ko žurnālisti vienkāršoti sauca par Glavļitu. Glavļita svītrojumi bija obligāti. Glavļits neļāva rakstīt pilnīgi ne par ko, kas varētu uzskatīts par kaut ko ārkārtēju – liela apjoma katastrofām, ugunsgrēkiem, ne mazāko kritisko iebildi par PSKP, par valsts un republikas vadību, Padomju Armiju utt. Tas saraksts bija tik bezgalīgs, ka reizēm bija jāgudro – ko drīkst… Padomju laikā lielas avīzes redaktora amats bija pats visnedrošākais no visiem.
Un tomēr – „Padomju Jaunatnes” tirāža nākošajos gados jau pietuvojās 250240.000 eksemplāriem, kas turpat 10 reizes pārsniedz patlaban Latvijā iznākošo dienas laikrakstu metienus.
Kopējā situācija Viļa Lāča Valsts bibliotēkā bija tik dramatiska, ka Glavļita svītrojums būtu bijis stipri iespējams.
