16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
Sākām nopietni gatavoties. Bija jāņem vērā tas, ka tajā brīdī „Padomju Jaunatne” vēl bija tikai un tikai komjauniešu un jauniešu auditorijai vērsts laikraksts, kas „pieaugušo” tēmas tāpat vien cilāt nevarēja.
Tāpat svarīgi pastāstīt, ka avīzes saturam sekoja Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandas un aģitācijas nodaļa, kas iknedēļas apspriedēs detalizēti vētīja katru publikāciju. Tās bija ļoti smagas sanāksmes, no kurām redaktori ārā nāca ar pieskārtušām piesārtušām sejām, tādi kā sabužināti un labu laiku nerunīgi. Un vēl kas – visus materiālus iepriekš lasīja cenzūra, ko žurnālisti vienkāršoti sauca par Glavļitu. Glavļita svītrojumi bija obligāti. Glavļits neļāva rakstīt pilnīgi ne par ko, kas varētu uzskatīts par kaut ko ārkārtēju – liela apjoma katastrofām, ugunsgrēkiem, ne mazāko kritisko iebildi par PSKP, par valsts un republikas vadību, Padomju Armiju utt. Tas saraksts bija tik bezgalīgs, ka reizēm bija jāgudro – ko drīkst… Padomju laikā lielas avīzes redaktora amats bija pats visnedrošākais no visiem.
Un tomēr – „Padomju Jaunatnes” tirāža nākošajos gados jau pietuvojās 250.000 eksemplāriem, kas turpat 10 reizes pārsniedz patlaban Latvijā iznākošo dienas laikrakstu metienus.
Ar šo raidījumu iesākās sabiedrības šķelšanās starp Rubika aizstāvjiem un Rubika piekritējiem. Ar laiku šī plaisa kļuva aizvien platāka un platāka, un man joprojām par to ļoti žēl, jo kā cilvēku Alfrēdu Rubiku es joprojām ļoti cienu, neskatoties uz visām vēsturiskajām peripetijām. Kas zina – varbūt Rubiks būtu kļuvis par visdedzīgāko Latvijas neatkarības atjaunošanas piekritēju, ja nebūtu bijusi šī apstākļu sakritība. Katrā ziņā, manā rīcībā ir dokuments, kurā redzams, ka Alfrēds Rubiks kopā ar citiem PSRS tautas deputātiem no Latvijas parakstīja aicinājumu PSRS tautas deputātu kongresam atzīt Latvijas neatkarību.
"Padomju Jaunatnes" publikācijas un TV raidījums atstāja ārkārtīgi spēcīgu iespaidu uz sabiedriskās dzīves norisēm.
„Rīgas Balss” 1987. gada 7. decembrī ziņoja, ka notikusi Kirova rajona Tautas deputātu padomes kultūras pastāvīgās komisijas kārtējā sēde, kur tika pieņemts aicinājums republikas sabiedrībai kā prioritāti Latvijas PSR izvirzīt jautājumu par Viļa Lāča Valsts bibliotēkas grāmatu fondu glābšanu. Aicinājums bija ļoti nopietns dokuments, kurā bija bagātīga argumentācija. Piemēram, te tika rakstīts:
«Saruna par speciālas ēkas celtniecī-bu celtniecību bibliotēkai risinās nu jau vairāk nekā 42 gadus. Tā aizsākās Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Lat-vijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas 1945. gada 29. maija lē-mumā lēmumā Nr. 88 «Par pasākumiem Latvi-jas Latvijas PSR bibliotēku darba uzlabošanai». Šā lēmuma 13. punktā teikts:
«Uzdot Rīgas pilsētas izpildkomitejai un Lat-vijas Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes arhitektūras lietu pārvaldei Rīgas re-konstrukcijas rekonstrukcijas plānā paredzēt speciālas ēkas celtniecību Valsts bibliotēkai.» Bibliotēkas ēkas projektēšana un celt-niecība celtniecība turpmākajos gados tika iekļau-ta iekļauta visos piecgadu plānos, bet arī savu septiņdesmit gadu jubileju 1989. gadā V. Lāča Valsts bibliotēka sagaidīs sma-gos smagos apstākļos.
Pēc PSRS Kultūras ministrijas un V. I. Ļeņina PSRS Valsts bibliotēkas slēdziena, Latvijas PSR Valsts biblio-tēkabibliotēka, ņemot vērā tās materiālos apstāk-ļusapstākļus, šobrīd ir vissliktākā stāvoklī no visām savienoto republiku valsts bibliotēkām (tās visas iekārtotas šim nolūkam speciāli uzbūvētās ēkās).»<br/><br/>Šo aicinājumu parakstīja Kirova rajona Tautas deputātu pa-domes padomes kultūras pastāvīgās komisi-jas komisijas locekļi: J. Anmanis, Z. Beika, P. Vilkaste, L. Vereščaks, A. Iļjins, M. Kosteņecka, V. Krēsliņš, J. Karlsons, O. Priekulis, A. Redere.
Un arī šai publikācijai bija pievienoti satriecoši fotoattēli.
Šajā pašā publikācijā tika ziņots, ka „Stopkadrs” arī atgriežas pie Viļa Lāča Valsts bibliotēkas tēmas. Pa šo laiku raidījums jau ir iekarojis stabilu raidlaiku plkst.23.00, un jau tuvojas „Labvakara” dzimšanas brīdis - 30. janvāris. "Padomju Jaunatne" vēstīja, ka ceturtdien no 9 līdz 11 avīzes redakcijā lasītāju zvanus par Viļa Lāča Valsts bibliotēkas likteni gaidīs Inta Lehmusa, bet TV – Ojārs Rubenis.
Pēc pāris dienām – 1988. gada 14. janvārī "Padomju Jaunatne" publicēja ļoti interesantu Latvijas PSR Nopelniem ba-gātā bagātā kultūras darbinieces, kādreizējā Valsts bibliotēkas direktores Ainas Deglavas rakstu par to, kā viņa savulaik cīnījusies par valsts bibliotēkas grāmatu saglabāšanu un jaunās ēkas celtniecību. Pareizi jau toreiz bija teicis pesimistiski noskaņotais LKP CK ideoloģijas sekretārs Imants Andersons: «Ne es, ne jūs neredzēsim jauno bibliotēku.» Viņam bija taisnība.
Aina Deglava pat karoja par gā-zes gāzes uzglabāšanas torņiem Vago-nu Vagonu ielā 20 (arhitektūras piemineklis), jo tie tobrīd stāvē-ja stāvēja tukši. Aprēķinot lielākā torņa tilpumu, varēja secināt, ka pēc pārbūves tur va-rētu varētu izvietot trīs miljonus grā-matu grāmatu un šie torņi nostāvētu vēl vairākas simtgades. Bet nekas nesanāca.
Nobeigumā viņa rezignēti rakstīja: „Savas dzīves 30 gadus es-mu esmu atdevusi Valsts bibliotē-kaibibliotēkai. Man tuvojas astoņdesmitgade, bet es ļoti vēlētos sagai-dīt to brīdi, kad spēšu noti-cēt, ka beidzot cilvēki sapra-tīs, kāda nozīme tautas garī-gajā augsmē ir grāmatai, un darīs visu, lai tā pienācīgi tiktu cienīta un godāta, un ie-nesta jaunā ēkā. Tādā, kurā visiem pietiks vietas un gais-mas. Gan ļaudīm, gan grāma-tām.”
Pēc divām dienām lielu vēstuļu apskatu „Kā palīdzēt grāmatām?” publicē „Rīgas Balss”.
1988. gada 22. janvārī Viļa Lāča Valsts bibliotēkas tēma iekļuva LKP Rīgas pilsētas komitejas X plēnuma redzeslokā. „Rīgas Balss” publicēja partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmā sekretāra Arnolda Klaucēna runu, kas, cita starpā, sacīja:
«Viens no piemēriem ir diskusija par Viļa Lāča Valsts bibliotēku. Laikraksti «Padomju Jaunatne», «Literatūra un Māksla» pilnīgi pamatoti izvirzīja jautājumu par ēku saglabāšanu, kurām ir liela sabiedriskā un materiālā vērtība, par jaunu bibliotēkas kor-pusu korpusu celtniecību.
Būtu dabiski, ka Kultūras ministrijas darbinieki pēc tam noskaidrotu, kāpēc pieļautas acīmredzamas bezjēdzības ēku apkopē (tek jumti), kāpēc daudzu gadu laikā nav paveikti nepieciešamie projektēšanas un remontdarbi šim nolūkam piešķirtajās telpās. Būtu pareizi, ka ministrija paredzētu neatliekamus pasākumus atsegto trūkumu novēršanai un vainīgo sodīšanai. Tie ir grūti jautājumi. Acīmredzot vajadzīgi attiecīgi iesniegumi Ministru Padomei, partijas pilsētas komitejai, pilsētas izpildkomitejai. Vajadzēja panākt skaidrību arī par jauno korpusu projektēšanas un celtniecības termiņiem. Tomēr tā visa vietā izvēršas dažādas diskusijas, intervijas daudzu stundu garumā, kas ne par ko citu neliecina kā vien par attiecīgo vadītāju bezpalīdzīgumu.<br/>Liekas, arī republikas Ministru Padome uz šo aso problēmu nav operatīvi reaģējusi.
Rezultātā saasinās kaislības, sabiedrība organizē daudzu parakstu vākšanu par bibliotēkas saglabāšanu.<br/>Te rodas arī otrs principiāls jautājums. Kāpēc šajā gadījumā malā palika partijas rajona komiteja, partijas pilsētas komitejas nodaļa? Kāpēc mēs nekļuvām par šās aktuālās problēmas risinājuma iniciatoriem? Jāteic atklāti, sava ietekme bija paradumam pret kultūras vērtībām izturēties kā pret kaut ko otršķirīgu. Nav noslēpums, ja pēkšņi aizietu bojā kādas ražošanas vērtības, gan partijas organizāciju, gan partijas komiteju attieksme nekavējoties tiktu apspriesta biroja sēdē, vainīgie sodīti, gādāts par kārtību.<br/> Tagad attiecīgie secinājumi ir jāizdara mums visiem.»
Februāra sākumā tika pieņemts saturā apjomīgs Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums „Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku”. Tas tika publicēts „Cīņas” 1988. gada 16. februāra numurā.
1. Atzīmēt Latvijas PSR Kultūras ministrijas (b. I. Batrags) nepieļaujamo vilcināšanos un neapmierinošo organizatorisko darbu V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas materiāltehniskās bāzes nostiprināšanā.
2. Atzīt par nepieciešamu celt Rīgā jaunu bibliotēkas kompleksu, lai izvietotu tajā V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku.<br/>Pieņemt zināšanai, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu par bibliotēkas kompleksa celtniecības vietu noteikusi Uzvaras bul-vārabulvāra, Kuģu ielas, Akmeņu ielas un Valguma ie-las ielas rajonu.
3. Piekrist Latvijas PSR Kultūras ministrijas (b. J. Barkāns) un Rīgas pilsētas Tautas depu-tātu deputātu padomes izpildkomitejas (b. A. Rubiks) priekšlikumam sarīkot kopīgi ar Latvijas PSR Valsts Celtniecības lietu komiteju un Latvijas PSR Arhitektu savienību līdz 1988. gada 1. sep-tembrim septembrim pasūtījumkonkursu par minētā biblio-tēkas bibliotēkas kompleksa labāko projekta risinājumu.<br/>Piešķirt Latvijas PSR Kultūras ministrijai no Latvijas PSR Ministru Padomes rezerves fonda 1988. gada pirmajā pusgadā 30 tūkstošus rub-ļu konkursa sarīkošanai.
4. Latvijas PSR Valsts plāna komitejai (b. G. Bagnovecs) paredzēt iedalīt nepieciešamos limitus jaunā bibliotēkas kompleksa, kura izvietos V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku, projektēšanai un celtniecībai.<br/>Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu komitejai (b. A. Krols) un Latvijas PSR Kultūras ministrijai (b. J. Barkāns) nodrošināt, lai 1988. gada sāktu izstrādāt projekta un tāmes dokumentāciju. Projektējot paredzēt iespēju veikt bibliotēkas kompleksa celtniecību un nodošanu ekspluatācija pa kārtām.
Latvijas PSR Valsts plāna komitejai (b. A. Lazdiņš) Latvijas PSR Valsts materiali tehniskās apgādes komitejai (b. G. Poļanskis) un Latvijas PSR Finansu ministrijai (b. J. Blekte) paredzēt piešķirt nepieciešamos finansiālos un materiālos resursus pēc atbilstošas nomenklatūras ēku kompleksa P. Stučkas iela 75 kapitālajam remontam.
6. Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komitejai (b. A. Lazdiņš) rast iespēju 1988.—1989. gadā piešķirt divas siltinātas metāla saliekamas ēkas, lai uz laiku izvietotu bibliotēkas grāmatu fondu. <br/> Latvijas PSR Kultūras ministrijai (b. I. Batrags) organizēt noteiktā kārtība minēto ēku montāžu."
Tas tiešām bija milzu solis uz priekšu.
Apliecinot Jums dziļo cieņu, atklātās partijas sapulces vārdā
Direktora vietniece I. Beijere<br/>Direktora vietniece G. Dēliņa<br/>Direktora vietniece S. Sardiko<br/>Partijas biroja sekretāre L. Bernharde<br/>Arodkomitejas priekšsēdētāja M. Dimenšteine <br/>Tautas kontroles grupas priekšsēdētāja L. Žeglova<br/>Komjaunatnes komitejas sekretāra vietniece A. Celma»
Notikumi turpinājās.
„Rīgas Balss” 1988. gada 4. martā ziņoja, ka LKP Rīgas pilsētas birojs kārtējā sēdē izskatīja jautājumu par bibliotēku fonda neapmierinošo glabāšanu Latvijas PSR V. Lāča Valsts bibliotēkā un birokrātismu, sagatavojot bibliotēkai nodotās ēkas un veicot to remontu. Lēmums bija bezierunu, ļoti skarbs un kategorisks. Dažas amatpersonas pat tikai sauktas pie ļoti stingras atbildības.
Kultūras komitejas lūguma vienotos par jaunas Nacionālās bibliotēkas projektēšanu Rīga.<br/>Kultūras komitejas priekš-sēdētāja vietnieks G. Grīnbergs un G. Birkerts parakstījuši pirmo protokolu, kura sagatavošanā piedalījās arī arhitekti M. Ģelzis, A. Purviņš, G. Asaris, Valsts bibliotēkas direktors A. Ķeizars un kuru principā atbalsta Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns un Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Krols
Būve ir tik īpaši gaidīta un nepieciešama, ka dažus protokola punktus atļaušos citēt visā pilnībā: <br/>«Pēc iepriekšējas perspektīvā būvlaukuma Uzvaras bulvāra un Kuģu ielas rajonā apsekošanas, iepazīšanas ar esošās Valsts bibliotēkas darba organizāciju, tehnisko bāzi un domu apmaiņas par jaunprojektējamās Nacionālās bibliotēkas īpašo lomu nacionālas kultūras saglabāšanā un nepieciešamību sniegt optimālos, mūsdienīgākos, tehniskā progresa līmenim atbilstošus risinājumus, nolēma:
1. Akceptēt pilsētas ģenplānā noteikto novietni, apstiprināt agrāk noteikto bib-liotēkas ietilpību — 8 milj. grāmatu, orientējošo celtniecības — montāžas darbu iz-maksu — 20 milj. rbļ., ar celtniecības sākumu — 1991. gadā.
Loģiskais pamats šādam pasūtījumam tapis gadu desmitu gaitā un samērojams ar Gunāra Birkerta pasaules līmeņa veiksmēm bibliotēku projektēšanā.
JĀNIS DRIPE»<p style="text-align: center;"><br/><br/>* * *</p>
Nu, lūk!
