Aktuālākais Barikadopēdijā

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 11. februāris, plkst. 16.20, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)

[[Marinas Kosteņeckas runa debatēs Latvijas Tautu forumā 1988. gada decembrī]]

***

[[Raksti/Latvijas Tautu forums|Latvijas Tautu forums]]

***

„Barikadopēdijas” veidotāji ar Valsts prezidentu pārrunā barikāžu laika nozīmi Latvijas
vēsturē
1-px-transparent.gif


09.02.2012


Šodien, 9.februārī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar vietnes „Barikadopēdija”  autoriem un veidotājiem, kā arī rakstnieci Marinu Kosteņecku, lai iepazītos ar jaunizveidotā vēsturisko materiālu apkopojuma satura principiem un turpmākās attīstības perspektīvām.

 

Vienlaikus sarunas dalībnieki ar Valsts prezidentu dalījās viedokļos par barikāžu laika īpašo nozīmi, idejām un mērķiem, kā vārdā dažādu tautību cilvēki līdzās latviešiem gāja uz barikādēm un bija gatavi aizstāvēt Latvijas valstisko neatkarību. „Apkopojot tā laika faktu materiālus un publikācijas ir nepārprotami redzams, ka pirms vairāk kā divdesmit gadiem barikāžu dalībniekus vienoja cerība un ticība tam, ka kopīgiem spēkiem izdosies izveidot plaukstošu valsti, kur visiem būs labi dzīvot. Diemžēl, šo gadu laikā ir notikusi novirzīšanās no šīs galvenās ass un daudzi tolaik lojālie cittautieši ir sajutuši vilšanos, atstumtību un nejūtas piederīgi šai valstij,” pauda sarunas dalībnieki.
 
Rakstniece M.Kosteņecka, augstu novērtējot vietnes veidošanas ideju un tajā ieguldīto darbu, aicināja autorus neapstāties pie padarīta, bet dot iespēju ar to iepazīties arī krievu valodā lasošiem cilvēkiem, pārtulkojot to un papildinot ar barikāžu laikā krieviski iznākošo laikrakstu publikācijām, kurās tolaik tika pausts atbalsts Latvijas valstiskai neatkarībai. „Šobrīd ir ļoti svarīgi pateikt krieviem, ka viņi visi nav lindermaņi, ka latvieši tic cittautiešu lojalitātei un patiesi novērtē to laiku, kad plecu pie pleca bija uz barikādēm,” uzsvēra M.Kosteņecka.
 
Vietnes „Barikadopēdija” galvenais redaktors Andrejs Cīrulis, iepazīstinot Valsts prezidentu ar vietnes saturu uzsvēra, ka mūsdienu politiķi varētu mācīties no Latvijas Tautas Frontes (LTF) laika politiskās atbildības paraugiem, kad par ikvienu pasākumu un notikumu, ko organizēja LTF, tā arī uzņēmās pilnu atbildību par notikušā sekām. Savukārt, runājot par šobrīd aktualitāti ieguvušajiem integrācijas jautājumiem, A.Cīrulis atsauca atmiņā 1988.gada decembrī notikušo Latvijas Tautu pirmo forumu, kura mērķis bija saliedēt Latvijā dzīvojošos dažādu tautību cilvēkus un veicināt viņu piederības sajūtu Latvijai. A.Cīrulis izteica ierosinājumu šī gada nogalē organizēt otro Latvijas Tautu forumu.
 
Valsts prezidents pateicās sarunas dalībniekiem par vietnes veidošanā ieguldīto darbu un ierosinātajām idejām, uzsverot, ka šobrīd Latvija ir izšķirīgu pārmaiņu un lēmumu priekšā, kas noteiks mūsu valsts turpmāko ekonomisko un politisko attīstību.

http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19095