Izmaiņas

|Abstract=«Avīžpuikas» skatījumā

}}

{{Written by|Vineta Vizule}}

{{About topic|Augusta pučs, 1991}}

Manuprāt, nav jāturpina citēt šie izteikumi, kas lieliski parāda cilvēku noskaņojumu. Taču pārsteidza, ka pat šajās kritiskajās dienās mēs esam pratuši saglabāt humora izjūtu un cilvēcīgu iecietību. Varbūt tikai viens no simta bija gatavs skaļi kliegt (nošaut! nomētāt ar akmeņiem! vadāt pa pilsētu būrī!), vairumam kompartijas līderis, ko nereti personificējām ar visu ļaunumu ļaunumu, izsauc tikai rūgtu ironiju, nožēlu par «pazudušo dēlu» un pat līdzjūtību. Nē, tā nav mīkstčaulība, bet jau kaut kas no Raiņa Jāzepa tēmas. Ar ļaunu atriebību taču ļaunumu neizskaudīs. Lai kāds arī būtu tiesas lēmums, neapstrīdams paliks līdzcilvēku spriedums. Pat bērni kopā ar vecākiem centās avīzes fotoattēlā saskatīt, kur slēpjas nodevīgums un nelietība (kaut gan bērnu uztverei tā nebūt nebija piemērotākā informācija).

<p style="text-align: center; ">***</p>

Šajās dienās īpatnējs šķita arī fakts, ka avīžu kioskos dažbrīd tirgoja iepriekšējo dienu avīzes, kamēr mūsu rokās bija vēl pavisam «silti» numuri. Zinu, ka nevar vainot atsevišķus kiosku pārdevējus. Šajos ārkārtējos apstākļos, kad laikraksti saprotamu iemeslu dēļ kavēja iznākšanas grafiku, laikrakstu izplatīšanas sistēma Sakaru ministrijas un «Preses apvienības» līmenī izrādījās nelokāmi dzelžaina, bez mazākās elastības, it kā arī viņu rīcību ierobežotu desantnieki. Kāda gan bija visu žurnālistu pūliņu jēga, ja avīze lasītāju rokās nonāca ar dienas nokavēšanos. Bet vai novecojušas informācijas izplatīšana laikā, kad bija okupēta televīzija un radio, nav pielīdzināma valsts nodevībai? Radio turpina strādāt pat pagrīdē, bet pastnieki, kiosknieki un viņu priekšnieki gulēja bez sirdsapziņas pārmetumiem, turklāt nogulēja arī lieliskas peļņas iespēju, jo tādu pieprasījumu pēc preses izdevumiem sen nebija nācies izjust. Grūti bija saprast arī to Planetārija tuvumā esošā kioska pārdevēju, kura, par spīti tam, ka viņas kiosku rotāja uzraksts «Slēgts», sestdien ap pulksten vienpadsmitiem rītā ar negodu patrieca no savas teritorijas šo rindu autori ar jaunākajiem «LJ» numuriem rokās. Jā, konkurence paliek konkurence jebkuros apstākļos…