Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

791347

Pievienoti 754 baiti, 2012. gada 12. aprīlis, plkst. 07.24
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/01/24 |Issue number=16 |Page number=3 |Original title=Vārdu lūdz strēlnieks |Source file=paja1989n016_003_02 |Abstract= }} {{Written by|Vilnis Stinkulis}} {{Written by|Edīte Sondoviča}}{{Written by|M. Bremze}}{{Written by|V. Gļezerova}}{{Written by|I. Romanovska}}{{Written by|M. Caune}}{{Written by|I. Peika}}{{About topic|Latviešu sarkanie strēlnieki}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}{{About topic|Latvijas Tautu forums}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Valodniecība}}{{About person|Ilga Zītare}}{{About person|Arturs Liberts}}{{About person|Pēteris Šmidre}}{{About person|Andris Barkāns}}{{About person|Zigfrīds Brenčevs}}{{About person|Pēteris Griško}}{{About person|Viktors Skudra}}{{About person|Zelma Baude}}{{About person|Miķelis Baude }}{{About organization|Interfronte}} {{About media|Latvijas Radio}}{{About media|Latvijas Televīzija}}{{About media|«Labvakar», TV raidījums}}{{About place|Rīga}} {{About event|E1989010700}} {{About year|1917}}{{About year|1937}}{{About year|1989}}— Kāpēc Interfrontes kongresā jūs (t. i., muzeja darbinieki) ļāvāt zaimot mana tēva piemiņu? — jautāja strēlnieka meita medicīnas zinātņu doktore Ilga Zītare. Zvana daudzi, visiem skaidrojam, ka Latviešu sarkano strēlnieku memoriālajam muzejam nav nekāda sakara ne ar Interfronti, ne ar cilvēkiem, kuri tur uzstājās, ka neviens latviešu sarkanais strēlnieks nav Interfrontē, ka Artura Liberta uzstāšanās izsaukusi sašutumu arī mūsu muzeja darbiniekos un pašos latviešu strēlniekos. Pēteris Šmidre savu attieksmi jau ir izteicis radio un televīzijas žurnālistiem. Mēs varam vēlreiz apstiprināt, ka neviens no strēlniekiem vai viņu bērniem nebija lūdzis A. Libertu uzstāties viņu vārdā un izteikt apvainojumus A. Barkānam, Z. Brenčevam, Tautas frontes darbiniekiem, dot absurdu 1959. gada notikumu traktējumu.
Mēs zinājām, ka uz kongresu ielūgti Pēteris Griško un Pēteris Šmidre, ka viņus abus mājās apmeklējuši Interfrontes pārstāvji. P. Griško saslima un uz kongresu devās P. Šmidre. Viņš arī izteica vēlēšanos uzstāties, sākumā tā tika apsolīta. Un tomēr P. Šmidrem vārdu neiedeva. Te nu mūsu izbrīns ir vairāk nekā liels — komunistam ar 77 (!) gadu partijas stāžu, latviešu sarkanajam strēlniekam, II latviešu strēlnieku pulku delegātu kongresa (1917. g. maijā) delegātam, kurā viņš kopā ar citiem pieredzējušiem boļševikiem aicināja savus biedrus nostāties padomju varas pusē, republikas '''darbaļaužu Internacionālās frontes''' (pasvītrojums mūsu) kongresā netika atvēlētas ne 5, ne 10 minūtes. (Aizmirsa nosaukt pat P. Šmidres vārdu un uzvārdu…) Žēl gan, jo Pēteris Šmidre vārda — internacionālisms — būtības skaidrojumu nemeklētu ar vārdnīcas palīdzību…
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.