Izmaiņas

Par PSKP XXVIII kongresa galveno notikumu šajās dienās kļuva augstāko partijas vadītāju pārskati. Manuprāt, pirmo reizi partijas vēsturē Politbiroja locekļi izteica savus priekšstatus par PSKP lomu nākotnē un vietu valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Un, kā jau varēja gaidīt, par spīti sludinātajai Politbiroja uzskatu vienotībai, šie viedokļi dažiem izrādījās diametrāli pretēji. No vienas puses — Aleksandrs Jakovļevs. Viņš ar neparastu iedvesmu runāja, ka būtu laimīgs piedalīties «lielās valsts» atjaunošanā, un centās pārliecināt delegātus, ka pārbūve tik un tā turpināšoties — ar partiju vai bez tās. Tas nozīmē tikai vienu — nevis sabiedrībai vajag pielāgoties partijas aparāta tempiem, bet tieši otrādi — komunistiem jācenšas panākt valsti.

Situāciju kongresā novērtēt pagaidām vēl nav iespējams. Simpātijas gan Ļigačovam, gan Jakovļevam ir juku, nevis delegātu vairākuma stabilas nostājas pazīme.

<p style="margin-left: 8pt; text-align: right; ">'''VITĀLIJS PORTŅIKOVS,'''</p><p style="margin-left: 14pt; text-align: right; ">«LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)</p>