Apskatīt 629622 izejas kodu

{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/02/02 |Issue number=24/25 |Page number=1 |Original title=Arnolds Klaucēns: ko pazaudēs tie, kas 4. februārī neatnāks pie vēlēšanu urnām |Source file=riba1990n024-25_001_02 }} {{Source image|articles/629/622/629622.jpg}} {{Written by|Iļja Heimanis}} {{About topic|Vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, 1989}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|PSKP, LKP sabrukums, likvidācija}} {{About domain|Politika}} {{About person|Arnolds Klaucēns}} {{About person|J. Antošins}} {{About person|G. Izranova}} {{About person|M. Gavrilovs}} {{About person|A. Mogiļins}} {{About person|V. Kršeminskis}} {{About person|L. Citajeva}} {{About person|E. Valdmanis}} {{About person|J. Kurbatovs}} {{About person|N. Kozačeks}} {{About person|S. Miļčs}} {{About person|V. Fomins}} {{About person|Pāvels Graboviks}} {{About person|M. Ņikitins}} {{About person|Juris Dobelis}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About organization|LKP Rīgas pilsētas komiteja}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK)}} {{About media|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}} {{About place|Rīga}} {{About year|1990}} Svētdien, 4. februārī, republikā notiks vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanu trešā kārta. Jau kļuvis par avīzes štampu apgalvot, ka tik karstas vēlēšanas nav pazinusi mūsu valsts vēsture, bet neko darīt — tikai tā var novērtēt pagājušo un tagadējo politisko cīņu par mandātiem, tātad arī par ietekmi padomju varas rajonu un pilsētu orgānos. Par iepriekšējo kārtu rezultātiem un par gaidāmajām vēlēšanām mūsu saruna ar Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas pirmo sekretāru '''A. KLAUCĒNU.'''
<p style="text-align: center;">'''***'''</p>
— Ja runājam par aptuveniem rezultātiem, pagaidām bez liekas diplomātijas jāatzīst, ka divas vēlēšanu kārtas esam zaudējuši. Pirms trešās kārtas: vairākumu vietu rajonu padomēs un pilsētas padomē ieguva opozīcijas kandidāti, kur galvenais spēks bija Tautas fronte. Kandidāti, ko atbalstīja partijas pilsētas komiteja, kā arī ar mums vienotā blokā esošie demokrātisko iniciatīvu centra nacionālās frontes, kara un darba veterānu padomes, komjaunatnes un citu sabiedrisko organizāciju kandidāti ieguva mazāk par pusi deputātu vietu.

Un tūlīt krasi mainījās spēku bilance jauna,jā deputātu korpusā: mazāk par tā trešo daļu — PSKP biedri, 0,8 procenti (!) — komjaunieši, 26 procenti — sievietes, pavisam 41 deputāts (11 procenti) vecumā līdz 30 gadiem, tikai 60 deputāti (16 procenti) — strādnieki.

Rīgas pilsētas padomē pirms trešās kārtas spēku izvietojums pagaidām ir šāds: pēc Latvijas Komunistiskās partijas sarakstiem ievēlēti 48 deputāti, pēc LTF sarakstiem — 55. Svētdien, 4. februārī, jāievēl 14 deputāti. Vēlēšanas notiek Ļeņingradas, Maskavas un galvenokārt Proletāriešu rajonā.

'''Kā redzams, starpība mandātu skaitā Komunistiskās partijas blokam un LTF blokam nav nemaz tik liela — ja ņemam vērā atlikušās 14 vietas, vai ir jārunā par sakāvi vēlēšanās?'''

— Es tik asi izvirzu jautājumu, ņemot par pamatu 4 mūsu darba analīzi vēlēšanās. Turklāt šobrīd labsirdība nav prātā — katrs mandāts, kas tiks izcīnīts vai pazaudēts 4. februārī, noteiks, kam tuvākajos gados piederēs vara Rīgā.

'''— Ja kopumā valstī, republikā vara paliks nemainīga, vai ir tik izšķiroša nozīme tam, kas iegūs vairākumu vienas pilsētas mērogā — pastāvošās politiskās iekārtas piekritēji vai LTF piekritēji? Kas, piemēram, būs, ja kandidāti no pilsētas komitejas saraksta atgūs zaudēto un saņems mandātu vairākumu Rīgas municipalitātē?'''

— Sākšu ar to, ka pateikšu: šādā gadījumā nenotiks nekas neparedzēts. Mums ir zināmi padomes agrākā sastāva trūkumi un kļūmes — vai nu ātrāk vai lēnāk, bet tie tiks novērsti. Bet stabilitāte mūsu nemierīgajā gadsimta jau īpaši par sevi ir laba.

Tagad par lietu. Lai kritizētu pilsētas padomes agrāko sastavu, bet vēl neviens nav noliedzis, ka tā iecerējusi un jau sākusi realizēt vairākus rīdziniekiem vitāli svarīgus projektus. Nosaukšu dažus no tiem — «Dzīvoklis — 90», attīrīšanas būvju celtniecība, sadarbība ar ārzemju firmām - ūdensapgādes iesīkstējušās problēmas risināšanai, kopā ar ārzemju sabiedrībām ķieģeļu rūpnīcas, sanitāri tehniskā fajansa rūpnīcas celtniecība. Bet neparasti svarīga programma sociālās palīdzības sniegšanai veterāniem, daudzbērnu ģimenēm, vienkārši cilvēkiem, kas nokļuvuši aiz nabadzības robežas. Es te ieskaitītu pat bēdīgi slaveno notikumu ar motorkuģi «Latvija», par ko, agrāk tik labprāt ņirgājās prese, radio un televīzija, laikraksti, bet, kad projekts izvērtās visā plašumā un īsāka ost pēc reāliem valūtas ienākumiem par labu pilsētas saimniecībai, tad to it kā aizmirsa.

'''— Tagad uz šo problēmu palūkosimies no otras puses: kas notiks, ja uzvarēs vairākums kandidātu no LTF saraksta?'''

— Ņemsim šķietami otršķirīgu faktu. Tie, kas pēdējā laikā bijuši Viļņā, nevarēja nepamanīt, ka no šās pilsētas ielu, bulvāru, laukumu nosaukumiem pazudis viss, kas saistīts ar Ļeņinu, marksistiski ļeņinisko ideoloģiju, ar padomju perioda vēsturi. Domāju, līdzīga pārdēvēšana gaida arī mūs: nupat ievēlētie Ļeņina rajona padomes deputāti, piemēram, jau izvērš kampaņu par nevis kādas atsevišķas ielas, bet gan visa sava rajona pārdēvēšanu.

Principā no tā var arī nekādu traģēdiju netaisīt — galu galā nosaukums ir abstrakcija. Bet ielu pārdēvēšana taču ir tikai posms sociālo un politisko pārveidojumu ķēdē. Lūk, viens no iespējamiem. Gadu desmitos sociālistiskās sistēmas apstākļos izveidojušās noteiktas attiecības starp pilsētas varas orgāniem un rūpniecības, transporta, celtniecības utt. uzņēmumiem. Šīs attiecības ir sevišķi svarīgas sociālo jautājumu risināšanā — zemes piešķiršana dzīvokļu celtniecībai, bērnudārzi, skolas, darba kolektīvu ēdināšana organizēšana un daudz kas cits. Nevar teikt, ka tas vienmēr notiek bez traucējumiem, bet galu galā sociālie jautājumi tiek risināti. Kas būs, ja vairākums padomē piesliesies LTF blokam? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pietiek atcerēties jauno sabiedrisko spēku koncepciju, kas vērsta uz Latvijas industriālās attīstības samazināšanu, uz atgriešanos gandrīz vai pie salmu jumtiem.

Interesants vaibsts. Vara pilsētā vēl nav Tautas frontes bloka rokās, bet jau sācies atklāts un, es teiktu, cinisks uzbrukums mūsu humānajiem iekarojumiem, mūsu dzīves veidam. Mūsu mājā televīzijas raidījumā žurnālisti pievērsās invalīdu un Lielā Tēvijas kara veterā,nu veikaliem. Tā vēl par jnaz, viņi izsmalcināti izgaršoja šā veikala sortimentu, cenzdamies iedzīt ķīli starp veterāniem un pārējiem mūsu sabiedrības locekļiem, korespondenti izvirzīja domu, ka vienādi atvieglojumi jāpiešķir gan mūsu frontiniekiem, gan nacionālistiskajiem leģionāriem, kas karoja vācu fašisma pusē. Tāda ir _ jaunā morāle. Tā jau klauvē pie mūsu durvīm.

Vai arī šāda parādība. Pilsētas rajonos, kur mēs esam cietuši skaidri redzamu sakāvi, tūlīt sākās kampaņa par esošo dienesta telpu pārdali. Rajonu jaunie «saimnieki», aizbildinādamies ar to, ka «dzīvojamā platība» vajadzīga skautiem, LNNK, citām partijām un organizācijām, lūdz ierobežoties vecajiem iemītniekiem vai pat vienkārši vākties uz visām četrām debess pusēm. Kirova rajona padomes jaunais sastāvs, piemēram, savu sadarbību sāka ar to, ka pieprasīja, lai Zinību biedrība un Latvijas Komunistiskās partijas CK kursi atbrīvo aizņemtās telpas. Ļeņina rajona padomes deputātiem iepatikusies partijas rajona komitejas ēka.

Pieņemsim, ne jau katru rīdzinieku satrauc neapdzīvojamā fonda izmantošanas problēma. Bet vai viņš var palikt vienaldzīgs pret aizvien skaļākajām valodām par dzīvojamo namu atdošanu bijušajiem īpašniekiemi. Man stāstīja, ka kādā daudzdzīvokļu ēkā desmitiem, gadu klusi un nemanāmi dzīvojusi šā nama bijusī saimniece. Pēdējos mēnešos viņa krasi aktivizējusies: izsaka piezīmes iedzīvotājiem, ja viņi pārāk skaļi aizcērt durvis vai vēl kaut kā neuzmanīgi rīkojas: «Tā nedrīkst,» viņa pārmet, «remontē nu te pēc jums.» Šodien viņa tikai aizrāda par nevīžību, bet rīt viņa nesimpātisku ģimeni izmetīs uz ielas un ne izpildkomiteja, ne rajona komiteja tai nepalīdzēs.

Nedomāju, ka gadījumā, ja vēlēšanas uzvarēs Tautas fronte, sevišķi rožainas perspektīvas pavērsies pilsētas saimniecības daudzo dienestu un iestāžu darbiniekiem. Te ir gan ceļu dienests, gan tirdzniecības uzņēmumi, gan kinofikācija, gan labiekārtošana — vārdu sakot, šajā nozarē šobrīd nodarbināti apmēram 50 000 cilvēku. Gadījumā, ja pie varas nāks opozīcija, neizbēgami pilsēta tiks nomainīts padomju aparāts, bet tūlīt pēc tam ķēdes reakcija aizvelsies līdz dzīvokļu ekspluatācijas rajoniem, vissīkākajām struktūrvienībām. Starp citu, tas ir pilnīgi dabiski — notiks nevis vienkārši vienas amatpersonas nomaiņa ar citu — cits citu nomainīs pretēju ideoloģiju, pasaules uzskata nesēji.

'''— Pēc visa spriežot, partijas pilsētas komiteja daudz dara, lai tā nenotiktu. Droši vien jau ir izanalizēti arī iepriekšējo vēlēšanu kārtu sakāves cēloņi. Kādi tie ir?'''

— Šādu cēloņu ir daudz, daudzi no tiem ir organizatoriska rakstura, izriet no partijas organizāciju nepietiekamas aktivitātes. Bet daudz, ļoti daudz tas ir atkarīgs no vēlētājiem. Piemēram, analīze rāda, ka no pamatiedzīvotājiem balsošanā piedalās 90—95 procenti, bet krievu valodā runājošiem tikai 40—50 procenti. Šie cilvēki vienkārši brīvprātīgi atdod varu, bet kopā ar to paši savu mierīgo dzīvi, savu bērnu labklājību. Un tas notiek laikā, kad jauni sabiedriskie formējumi dara maksimāli iespējamo, lai izmantotu ievērojamas daļas vēlētāju aktivitāti un stingri ieņemtu vietu vietējās padomēs. Piemērām, LTF Domes politiskā komiteja ultimatīvi pieprasīja no Tautas fronte esošajiem komunistiem, lai LTF mērķus viņi stādītu augstāk par partijās rīcības programmu. Citiem vārdiem, komunistiem, kas sastāv Tautas frontē, izvirzīta prasība velēšanās cīnīties pret… komunistiem, kas apvienojušies uz PSKP platformas. Viens no LNNK vadītājiem J. Dobelis, lai izcīnītu varu, aicināja izmantot jebkuru viltību, paziņojot: «Lai panāktu neatkarību, mums jāliek lietā jebkuri diplomātijas līdzekļi — pat jāpiedalās okupācijas padomju sēdē.»

Laikā, kad ideoloģiskais pretinieks ir tik mobilizēts un koncentrēts, daudzi vēlētāji, kas varētu atbalstīt partijas pilsētas komitejas pozīciju, diemžēl paliek ārkārtīgi pasīvi, droši vien domādami, ka gan jau viss nokārtosies pats par sevi. Nē, pats par sevi nekas neiznāks, kad tikai rīt nevajadzētu nožēlot, ka šodien bija slinkums novilkt siltās čības un atrauties no televizora.

'''— Varbūt sakarā ar to jūs gribētu kaut ko sacīt vēlētājiem izšķirošās svētdienas priekšvakarā?'''

— Jā. Pirmām kārtām es, gribētu griezties pie mūsu galvaspilsētas darba kolektīviem. Pēdējā laikā kaut kā pieklususi strādnieku šķiras - mūsu augsti erudītās tehniskās inteliģences balss. Rodas iespaids, ka no jūsu rokām izslīd iniciatīva. Jūsu likteņus sāk lemt jums sveši cilvēki. Atcerieties, ka jus esat mūsu sabiedrības mugurkauls. Atcerieties un 4. februārī atnāciet pie vēlēšanu urnām, nobalsojiet par to kandidātu, kas, jūsuprāt, pratīs cīnīties par mierīgu un skaidru dzīvi nākotnē.

Es gribētu vērsties pie visiem rīdziniekiem. Nepažēlojiet kopējai lietai, kopējai labklājībai daļu savas atpūtas dienas, nāciet balsot. Ejot uz, vēlēšanu iecirkni, iegriezieties pie kaimiņiem, aiciniet viņus nākt līdzi. Neļausim uzvarēt tādiem, kas destabilizē mūsu sabiedrību, sašķeļ mūsu cilvēkus!

'''— Pēc šādiem aicinājumiem atliek nosaukt pilsētas padomes kandidātus, par kuriem partijas pilsētas komiteja aicina vēlētājus balsot svētdien, 4. februārī…'''

— Es nosaukšu 13 kandidātus no mūsu saraksta, jo 14. balotējas abgabalā, kur balso karavīri. Tātad Ļeņingradas rajonā 19. apgabalā aicinām atdot balsis par ražošanas apvienības «Sarkanais rīts» ģenerāldirektora vietnieku M. Ņikitinu, turpat 26. apgabalā par partijas pilsētas komitejas ideoloģiskās nodaļas vadītāju P. Graboviku, Maskavas rajonā 59. apgabalā — par Baltijas kara apgabala skaitļošanas centra vecāko inženieri V. Fominu. Liela mūsu domubiedru grupa balotējas Proletāriešu rajonā. 89. apgabalā Latvijas sanitārtehniskās montāžas tresta nodaļas vadītājs S. Miļčs, 93. — apvienības VEF regulētājs N. Kozačeks, 99. — rajona milicijas daļas priekšnieks J. Kurbatovs, 100. — apvienības «Alfa» valsts pieņemšanas dienesta vecākais pārstāvis E. Valdmanis, 101. — fabrikas «Spartaks» galvenā inženiere L. Citajeva, 105. — rūpnīcas «Sarkanā zvaigzne» partijas komitejas sekretārs V. Kršeminskis, 106. — apvienības VEF partijas komitejas sekretārs A. Mogiļins, 107. — LU vecākais pasniedzējs M. Gavrilovs, 109. — Proletāriešu rajona padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja G. Izranova, 113. — Elektronikas un skaitļošanas tehnikas zinātniskās pētniecības institūta sektora vadītājs J. Antošins.

—&nbsp;'''Paldies par sarunu.'''

&nbsp;
<p style="text-align: right;">'''Iļja HEIMANIS'''</p>
&nbsp;

(No laikraksta «Sovetskaja Latvija»)