Apskatīt 607101 izejas kodu

{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
|Published on=1988/10/08
|Original title=Arnolds Klotiņš. Runa LTF 1. kongresā
}}
{{Written by|Arnolds Klotiņš}}
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}}
{{About domain|Kultūra un māksla}}
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
{{About year|1988}}
Godājamie delegāti!

Ļoti lūdzu jūs izrādīt elastību un uz dažām minūtēm pievērst uzmanību ļoti konkrētam kultūras jautājumam. Es neesmu lūdzis vārdu, lai teiktu runu, bet tikai, lai jūs iepazīstinātu ar Operas un baleta teātra kolektīva vēstuli ar divsimt piecdesmit parakstiem, kuru viņi ir iesūtījuši kongresam.

Kā jums varbūt ir zināms, vairākus gadus mūsu baltais nams&nbsp;— Operas nams Rīgā&nbsp;— gaida rekonstrukciju. Patlaban šī ēka ir avārijas stāvoklī, un katrā ziņā izrādes tur ir jāizbeidz vistuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka uz trim līdz pieciem gadiem Operas un baleta teātrim būtu jāsniedz izrādes citās telpās. Bija tāds risinājums: tā kā Rīgā tiks būvēta jaunā lielā koncertzāle, Operas un baleta teātris varēs šos trīs līdz piecus gadus sniegt izrādes tajā. Acīmredzot koncertzāles celtniecības finansēšana pašlaik nevar sākties, tāpēc Operas un baleta teātris ir ļoti satraukts par sava kolektīva tuvāko nākotni&nbsp;— šiem trim līdz pieciem gadiem, jo var izveidoties tāda situācija, ka šis mākslinieciskais kolektīvs&nbsp;— apmēram 550 cilvēku&nbsp;— degradējas vienkārši tādēļ, ka viņiem nav kur sniegt izrādes. Es nelasīšu visu vēstuli, kaut arī tā nav gara&nbsp;— tikai viena lappuse. Nolasīšu tikai nelielu daļu no tās.

«Neraugoties uz šī brīža svarīgumu, mūsu teātra kolektīvs vēršas pie kongresa ar lūgumu palīdzēt vienīgajam Latvija Operas un baleta teātrim rast izeju no kritiskās situācijas. Nākošajā gadā neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem tiks pārtraukta teātra ēkas ekspluatācija un, cerams, sāksies 25 gadus gaidītā rekonstrukcija. Tomēr līdz pat šim brīdim viss teātra kolektīvs ir neziņā par mūsu tālākajiem likteņiem. Jo, pirmkārt, pašlaik Rīgā nav nevienas tik plašas skatuves, uz kuras varētu notikt gan operas, gan baleta izrādes, un, otrkārt, nav paredzētas telpas ne mēģinājumiem, ne izrādēm, ne tehniskajiem cehiem, ne noliktavām&nbsp;— visai plašajai Operas teātra saimniecībai. Teātra pastāvēšana bez darba iespējām, tas ir&nbsp;— mēģinājuma telpām un stacionārām izrādēm Rīgā (tikai uz viesizrāžu rēķina)&nbsp;— ilgu laiku nav iespējama. Uzskatām, ka šādi izveidojusies situācija var novest pie tā, ka vienīgais Latvijas Operas un baleta teātra kolektīvs beidz eksistēt kā pilnvērtīga mākslinieciska vienība. Ņemot vērā Latvijas kultūras vitālās intereses, mēs prasām Latvijas Kompartijas Centrālajai Komitejai, Ministru Padomei, Augstākajai Padomei un Kultūras komitejai steidzīgi atrisināt telpu jautājumu Operas un baleta teātra izvietošanai rekonstrukcijas periodā, līdz ar to nodrošinot normālas radošā darba iespējas. Mēs prasām izveidot valdības komisiju augstākajā līmenī Operas darbības nodrošināšanai rekonstrukcijas periodā, kā arī ēkas rekonstrukcijas darbu koordinēšanai, virzīšanai un kontrolei.» Un šeit seko tie 260 paraksti. Tā ir vēstule, un ar šo vēstuli Operas un baleta kolektīvs lūdz, lai kongress atbalstītu šo vienīgo lūgumu izveidot valdības komisiju šī ļoti bīstamā, mūsu kultūrai tik tiešām bīstamā jautājuma atrisināšanai. Jo faktiski mūsu Operas un baleta teātra kolektīvs var izputēt bezdarbības periodā.

Vai mēs tādu atbalsta lēmumu varam šeit pieņemt?…

Ar balsošanu…. Absolūts vairākums.