Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Rīgas Balss|Published on=1990/01/12|Issue number=10/11|Page number=13|Original title=Vai pie «Saktas» būs ziedu tirgus?|In section=KORESPONDENTS NOTIKUMA VIETĀ|Source file=riba1990n010-11_013_01|Abstract=KORESPONDENTS NOTIKUMA VIETĀ}} {{Written by|Irina Azarina}} {{About topic|Tirgus ekonomika}} {{About domain|Pilsētsaimniecība}} {{About domain|Tirdzniecība}} {{About place|Rīga}} {{About year|1990}}Bet biedrs Kronis pagrieza man muguru… Strādnieki ap mums veikli jauca nost polietilēna telšu pilsētiņu, kas līdz ar aukstā laika iestāšanos patvarīgi bija izaugusi puķu tirgū pretim «Saktai». Tajā pusē, kur strādnieki sāka rīkoties, dažiem ziedu pārdevējiem uzdeva nervi, un viņi paši sāka padevīgi demontēt pašdarinātos veikaliņus. Pārdevēji, kas bija iekārtojušies puķu tirgus tālajā stūrī, tik vienkārši padoties netaisījās: viņi par noteikto pavēstīja visiem pilsētas masu informācijas līdzekļiem un citu pēc cita pieņēma ieradušos reportierus.

}}Liekas, rīdzinieku acis patiesi neiepriecināja celofāna nojumes, kas nomainīja pagājušā gada daudzkrāsainos audekla sauljumus, kuri pārdevējus sliktā laikā pasargāja maz. Atgādinādami siltumnīcas, tie diezin vai organiski iekļāvās pilsētas ainavā. Tas ir no mūsu viedokļa, kas stāvam letes šajā pusē. Bet ko darīt tiem, kas sarkanām, nosalušām rokām sniedz mums ziedus, diendienā stāvēdami lietū, vējā un sniegā ziedu rindas viņā pusē?{{Written by|Irina Azarina}}{{About topic|Tirgus ekonomika}}«Izpildkomitejā mums pateica vienkārši: «Ja jūs par tik dārgu cenu varat pārdot ziedus, varat arī pastāvēt salā,»» cits caur citu stāstīja pārdevēji. Patiesi — interesanta doma! To attīstot, vispār varētu pārdevējus notupināt uz ceļiem uz rupjas sāls, kamēr nebūs nolaiduši cenu. Bet iespējams, satrauktie pārdevēji kaut ko nav tā īsti sapratuši, un Kirova rajona izpildkomitejā, pieņemot lēmumu nojaukt celofāna būdiņas, izdomāts telšu pilsētiņai alternatīvs variants? Rajona izpildkomitejas nupat pieņemto lēmumu konkrētajā brīdī acīmredzot viskompetentāk komentēt varētu vienīgais tās pārstāvis, kas personiski vēroja būdiņu nojaukšanu, Kirova rajona izpildkomitejas tirdzniecības inspektors Kronis. Bet biedrs Kronis pagrieza man muguru. lepriekš norūcis, ka viņam ar presi neesot par ko runāt. Atliku likām izpriecājusies par viņa pelēkā drapa mētelī ietērpto nelokāmo muguru, es lūdzu Vidzemes tirgus direktora vietnieku E. Kūri sniegt kādus paskaidrojumus par notiekošo. — Šis ziedu tirdziņš pieder mūsu tirgum un, godīgi runājot, sagādā vienas vienīgas rūpes. lelas tirdzniecība pieļaujama tikai līdz 1. novembrim. Pēc tam tā jāpārtrauc. Bet, tā kā šī ziema nav visai auksta, tie, kas ir ar mieru paciest šādus laika apstākļus, var tirgoties. Bet viņi sacēluši sev būdas un Rīgas centram piešķīruši izskatu, kāds, manuprāt, nav pieļaujams. — Kas tad jūs traucē te uzbūvēt skaistus kioskus, kaut ko līdzīgu viegliem somu namiņiem? Nedrīkst taču rīdziniekiem atņemt tādu ērtu vietu, kur var viegli izvēlēties visskaistākos ziedus? — Šos jautājumus, kā arī tos un visu, kas attiecas uz ziedu tirdziņa darba laiku, izlemj tikai izpildkomiteja. Jā, jautājumu izpildkomitejai sakrājas aizvien vairāk un vairāk. Operatīvi saņemt uz tiem atbildes es varētu tikai no te klātesošā inspektora Kroņa. Bet biedrs Kronis… {{About domain|Pilsētsaimniecība}}Ko lai saka, ja Kirova rajona izpildkomiteja visas problēmas izlemj ar vienu enerģisku vēzienu — likvidēt, iznīcināt, aizslaucīt — nepiedāvājot neko vietā, atliek tikai to apskaust: izpildkomiteja dzīvo bez problēmām. Atstājot šīs problēmas — kur nopirkt, kādā veidā pārdot — mums, rīdziniekiem.{{About domain|Tirdzniecība}}{{About place|Rīga}}&nbsp;{{About year|1990}}<p style="text-align: right;">'''Irina AZARINA'''</p>