Apskatīt 552034 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/05/08
|Issue number=86
|Page number=1
|Original title=Politika un makaroni
}}
{{Source image|articles/552/034/552034.png}}
{{Written by|Juris Laksovs}}
{{About topic|Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1990. gada 4. maijā}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Ivars Godmanis}}
{{About person|Valentīna Zeile}}
{{About person|Vilnis Edvīns Bresis}}
{{About person|Alfrēds Rubiks}}
{{About person|Dainis Īvāns}}
Pirmās dienas pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas mani maķenīt skumdināja. Pirmkārt, jau tāpēc, ka daudziem Deklarācijas pieņemšana bija sava veida signāls veicigai un vērienīgai sāls, makaronu, miltu un citu produktu izpirkšanai. No otras puses, militāro aprindu rosība pēdējās dienās sākusi gluži vienkārši krist uz nerviem, neviļus vedinot uz domām, ka biežās karaspēka parādes, pareizāk sakot, tā sauktie to ģenerālmēģinājumi, tiek rīkoti ne jau tikai Uzvaras gadadienas svinību rotāšanai...

Sesijas kuluāros tika apspriesta deputāta Rubika uzstāšanās Latvijas televīzijā. Preses centrs izplatījis Daiņa Ivāna paziņojuma tekstu, kurā teikts, ka tiešā ētera brīdi Gorbačovs vēl nebija saņēmis Deklarāciju tāpēc, ja kāds no Latvijā esošo partiju vadītājiem uztur personiskus sakarus ar Gorbačovu, viņa atstāstītos PSRS prezidenta vārdus vēl nevar uzskatīt par oficiālu Kremļa pozīciju.

Kā atceraties, iepriekšējā sesijas darba dienā īpašas kaislības izraisija preses centra ne visai korektā informācija attiecībā uz vairākuma enerģiskākajiem oponentiem. Vakar A. Aleksejevs ar gandarījumu nolasīja atvainošanos.

Kad izskanēja pateicības aplausi V. E. Breša demisijas valdībai, deputātiem bija jāķeras pie darba kārtības galvenā jautājuma izspriešanas — jaunā Ministru Padomes priekšsēdētāja vēlēšanām. Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs ieteica Ivara Godmaņa kandidatūru. Izklāstīdams savu platformu, tautfrontiešu metrs ieskicēja šādus valdības darba pamatvirzienus republikas pārejas posmā uz faktisko neatkarību:

— sarunas Maskavā par attiecību ar PSRS izveidošanu, kas vainagotos ar starpvaldību līguma noslēgšanu;

— koordinējoši sakari ar Igauniju un Lietuvu, lai izstrādātu politiskās un ekonomiskas kopdarbības platformu pārejas perioda problēmu risinājumam;

— abpusējas un ciešas ekonomiskas saites ar PSRS savienoto republiku jaunizveidotajām valdībām;

— ekonomiski un politiski sakari ar Eiropas valstīm līdz pat starpvaldību līgumu noslēgšanai.

Pēc L Godmaņa vārdiem, jaunajai valdībai jāsāk darbs ļoti sarežģītos apstākļos. Galvenās problēmas: nepilnīga likumu sistēma, izvērstu attiecību trūkums starp valdību un vietējām pašpārvaldēm, PSRS autoritārā ietekme, kas valdībai neļauj visā pilnībā noteikt republikas ekonomisko un politisko dzīvi. Jaunās valdības minimālā programma — turpināt iepriekšējās valdības aizsākto politiku, ko iezīmēja Likums par Baltijas republiku ekonomisko patstāvību. I. Godmanis nepārprotami iestājas par tirgus ekonomiku.

Agrārās problēmas atrisināšanā primārie, viņaprāt, ir juridiskas dabas jautājumi.

Pārtraukumā satiku pazīstamo ekonomikas speciālisti Valentīnu Zeili un vaicāju, kādas ir viņas domas par izvirzīto kandidātu.

— Godmanis ir neordinārs cilvēka, un tieši tāds valdības vadītājs pašlaik, manuprāt, ir nepieciešams.

— Bet viņam taču nav valdības darba pieredzes...

— Daudz kas būs atkarīgs no «spārniem» — viņa vietniekiem. Žēl, ka no šiem posteņiem ir atteikušies gan Brests, gan Čepānis. Viņu pieredze varētu lieti noderēt.

— Un kuras no jaunievēlētās valdības gaidāmajām problēmām šodien, jūsuprāt, netika pieminētas?

— Attiecības ar Ministru Padomes aparāta vidējo un apakšējo slāni. Lielākoties tur strādā cilvēki, kas ir pieraduši pie vecā darba stila. Vai viņi spēs ievērot jaunās vadības prasības? — tas ir ļoti nopietns jautājums.

— Ivars Godmanis piedāvāja īstenot republikas naudas reformu «igauņu gaumē». Vai savas valūtas ieviešana spēs reāli pasargāt vietējo tirgu?

— Esmu pārliecināta, ka bez patstāvīgas naudas vienības ieviešanas mēs to nespēsim izdarīt. Taču esmu kategoriski pret to, lai visu naudu, kas mums ir, daļēji apmaina, daļēji «pārceļ» uz nezināmu laiku, un tikai pēc tam garantē to apmaksāt. Ir jāfiksē status quo. Ja te neizdarīsim mūsu specifiskās situācijas apstākļos (mums ir draugi un radi arī ārpus Latvijas), nekad nespēsim konstatēt, cik tad to rubļu Latvijā ir. Taču, ja mēs apmainītu visu naudu, kas šeit dažādā veidā ir uzkrājusies (vai nu tagad, vai pēc desmit gadiem), tas būtu tests par labu tiem trim procentiem ledzīvotāju, kuru rokās ir miljoni. Bet pārējos 97 procentus, kuru naudas uzkrājumi ir minimāli vai vidēji, tas novestu ļoti smagos apstākļos.

Pēc pusdienas pārtraukuma I. Godmanis atbildēja uz deputātu jautājumiem. Cita starpā viņš sacīja:

— Ir jāstiprina valdības ideoloģiskais darbs, tai būs nepieciešams spēcīgs informācijas dienests. Pašreizējā problēma, kad valdībai nav savas avīzes, jāatrisina tuvākajā laikā.

Virkne deputātu, kuru politiskā darbība mūsu lasītāju lielā daļā īpašas simpātijas nevieš, pauda, manuprāt, visnotaļ respektējamus apsvērumus. Ti, piemēram, S. Dimanis izteicās par labu lidzšinējai valdībai, uzskatīdams, ka I. Godmaņa piedāvātais Ministru kabineta sastāvs izraudzīts pēc politiskajiem nevis profesionālajiem kritērijiem. Viņaprāt, mūsu republika vairs nevar atļauties, lai ekonomiskos jautājumus lemtu politiķi.

Diskusijas, viedokļi, pārdomas, iebildes un argumenti — viss tiek izteikts vairāk vai mazāk skanīgos vārdos. Vārdu skanēšana turpinās.

JURIS LAKSOVS 7. maijā pēcpusdienā