Apskatīt 492811 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/05/12
|Issue number=90
|Page number=3
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|Source file=paja1989n090_003_04
}}
{{Source image|articles/492/811/492811.jpg}}
{{Written by|Sigita Urbonavičūte}}
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
{{About topic|Katoļu baznīca}}
{{About topic|Baltijas republiku sadarbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Vēsture}}
{{About domain|Reliģija, baznīca}}
{{About person|Jonass Vederaitis}}
{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
{{About place|Lietuva}}
{{About year|1869}}
{{About year|1989}}
Aizvadītā nedēļa Lietuvā bija reizē gan ļoti svinīga un reizē arī ļoti nopietna.

Visupirms jau 5. maijā atzīmējām Preses dienu. Ne par vieniem svētkiem mēs nedrīkstam klusēt, jo visi tie taču ir svarīgi mūsu tautai. Šogad šajos svētkos pārsvarā bijām šaurā savu kolēģu vidū, bijām nopietnāki nekā kādu citu gadu. Domājām un runājām par to lielo atbildību, kura gulstas uz presi pašreizējā laikā. Nebija šogad arī lielā un kādreiz tik populārā gadatirgus Katedrāles laukumā. Pēc visdažādākajiem plašajiem notikumiem, kas šeit aizvadītā gada laikā norisinājušies, pēc tam, kad Katedrāle ir atdota atpakaļ tās likumīgajiem īpašniekiem — Lietuvas katoļu baznīcai, pēc vēsturiskajiem mītiņiem tur gadatirgus vairs īpaši patiesi neiederētos...

Agrāk Preses diena bija svētki, kurus visbiežāk atcerējās gandrīz visi, izņemot pašus žurnālistus. Šajā reizē bija citādi — republikas Žurnālistu savienība mūsu žurnālistiem rīkoja svinīgu pieņemšanu.

Tomēr paši paši svarīgākie svētki lietuviešu tautai šajā nedēļā saistījās ar 7. maiju. Pirms 85 gadiem tika atcelts preses aizliegums, kurš Lietuvā pastāvēja jau kopš Nacionālās atbrīvošanās sacelšanās 1869. gadā.

Preses aizliegums tanī laikā radīja grandiozu grāmatu pārnēsātāju kustību. Simtiem tūkstošu Lietuvas vienkāršo cilvēku toreiz iekļāvās tajā. Galvenokārt tie bija iedzīvotāji no abu toreizējo impēriju — Vācijas un Krievijas robežām. Bet visaktīvākais rajons, caur kuru mūsu dzimtenē toreiz iekļuva lietuviešu grāmatas, bija Austrumprūsija. Tikai un vienīgi šai kustībai pateicoties, tajā laikā Lietuva netika galīgi nosmacēta. Tā arī šo dienu nosaucām — par Grāmatu nesēju dienu. Par šo cilvēku labdarīgo darbību jau savākts pietiekami plašs faktu materiāls, turklāt gan no daudzajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, gan arī no privātkolekcijām tas kļūst arvien plašāks.

Maija pirmā svētdiena jau izsenis Lietuvā tiek atzīmēta kā Mātes diena. Tomēr pēdējo gadu desmitu laikā šie svētki bija «piemirsti». Un galvenais iemesls bija tas, ka tie jo cieši ir saistīti ar katolicismu, ar svētās jaunavas Marijas kultu, kam Lietuvā ir īpaša nozīme. Kādreiz Lietuvu tieši tā dēvēja — par Jaunavas Marijas zemi, turklāt tas bija vēl ilgi pirms tam, kad te parādījās katolicisms. Šie svētki apliecina, ka lietuviešu garīgās tradīcijas visupirms ir centrētas uz mātes, sievietes kultu. Manuprāt, viens no lieliskākajiem pasākumiem, kurš pie mums tika veltīts šai dienai, bija Franča Šūberta garīgās mūzikas koncerts, kas notika Svētā Jāņa baznīcā.

Svarīgs notikums Lietuvā bija arī republikāniskais pionieru salidojums, kuru visi pionieri patiešām gaidīja un kurš atnesa tik daudz lielu pārvērtību. Tika pasludināta Lietuvas pionieru organizācijas patstāvība. Tāpat tika pieņemts savs patstāvīgs nolikums ar patstāvīgu atribūtiku.

Citāds tagad arī izskatīsies mūsu pionieru kaklauts. Vienā tā stūri redzams mazs nacionālais karodziņš. Pilnīgi citu izskatu ieguvusi pionieru nozīmīte. Absolūti demokrātiski tika ievēlēta republikāniskā padome, respektīvi, tā ir tieši tāda, kādu to vēlējās redzēt paši pionieri. Ir jāatzīmē audzēkņu lielā tieksme darboties pilnīgi patstāvīgi.

Piektdien pie Lietuvas PSR Augstākās Padomes mītiņoja mūsu augstskolu studenti. Viņi pieprasīja dot studentijai kā sociālam slānim ar likumu aizsargātas patstāvības garantijas. Tas nodrošinātu cenu atlaides, izmantojot sabiedrisko transportu, arī to, lai studenti varētu baudīt vienādas tiesības ar citiem sabiedrības slāņiem plaša patēriņa materiālo vērtību sadalē. Tomēr, kamēr mūsu ekonomika vēl nebūs izārstējusies, šādas akcijas tikai liek atcerēties pazīstamo salīdzinājumu par mēģinājumu saklāt gultu ar pārāk īsu un pārāk šauru pārklāju. Vienmēr situācija taču būs tāda, ka kādam nepietiks… Studentu delegācija tika uzaicināta uz sarunām mūsu Augstākajā Padomē.

8. maijā pie Viļņas Arhikatedrāles no jauna tika uzsākta badošanās, kuru organizējusi Brīvās Lietuvas līga. Akcijas mērķis ir pievērst sabiedrības un valdības uzmanību tam, kādā stāvoklī šobrīd atrodas Lietuvas politieslodzītie, panākt, lai 1945. — 1955. gada bruņotā pretošanās pret padomju karaspēku tiktu atzīta par partizānu karu. Pieprasīt, lai vainīgie organizētajā genocīdā pret lietuviešu tautu, kam bija visai redzama vieta Lietuvas vēsturē vēl ilgi pēc Lielā Tēvijas kara, publiski atzītu savu vainu un nožēlotu izdarīto.

Līdz ar skolēnu brīvdienām Lietuvā plašu darbību uzsāks dažādas atpūtas nometnes skaistākajās Lietuvas vietās. Daļa ceļazīmju jau ir sadalītas, tomēr ne visas. Daudzi jo daudzi lietuviešu skolēni gribētu nodibināt paliekošākus kontaktus ar latviešu bērniem. Tādēļ ir konkrēts priekšlikums bērnu vecākiem (un patstāvīgākiem bērniem, kuriem ir kādas lemšanas tiesības ģimenē, arī pašiem) par iespējamo vasaras brīvlaika pavadīšanu kādā no daudzajām atpūtas nometnēm Viļņas tuvākajā gleznainajā apkārtnē. Interesenti, lūdzu rakstiet — 232040. Lietuvas PSR, Vilnius, Antakļu 76/21 vai arī zvaniet — Viļņa, m. t. 741769. d. t. 735923 — Jonasam Vederaitim! Lai jums visiem labi veicas!
<p style="text-align: right;">'''SIGITA URBONAVIČŪTE,'''</p><p style="text-align: right;">komjaunatnes nodaļas korespondente</p><p style="text-align: right;">[http://www.barikadopedija.lv/raksti/%C2%ABKomjaunimo_Tiesa%C2%BB,_laikraksts_(Lietuva) «Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)]</p>