Atšķirības starp "437795" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Kante. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Kante}} Biedri Latvi...)
 
 
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{{Speech
 
{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
+
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais
 
|Published on=1988/10/08
 
|Published on=1988/10/08
 
|Original title=Jānis Kante. Runa LTF 1. kongresā
 
|Original title=Jānis Kante. Runa LTF 1. kongresā
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Jānis Kante}}
 
{{Written by|Jānis Kante}}
 +
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
 +
{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}}
 +
{{About topic|PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm}}
 +
{{About topic|Migrācija}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About domain|Bruņotie spēki un karadarbība}}
 +
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
 +
{{About event|E1988100800}}
 +
{{About year|1988}}
 
Biedri Latvijas Tautas frontes dalībnieki, delegāti!
 
Biedri Latvijas Tautas frontes dalībnieki, delegāti!
  

Pašreizējā versija, 2014. gada 20. aprīlis, plkst. 16.30


Biedri Latvijas Tautas frontes dalībnieki, delegāti!

Vakar izskanēja jautājums par nacionālo jeb tā saucamo teritoriālo karaspēka formējumu. Es jums nedaudz atklāšu savas domas un viedokļus.

Nākotnē, domājams, Latvija būs suverēna valsts. Suverēnai valstij ir vajadzīgs savs karaspēks. Pat vairāk: suverēna valsts bez tā nevar pastāvēt. (Aplausi.)

Latvijas Tautas frontes Programmas projektā ir ierakstīts — «Latvijas Tautas fronte ierosina atjaunot iepriekšējā Latvijas PSR Konstitūcijā pasludinātās tiesības uz teritoriāla karaspēka veidojumu, kurā obligāto karadienestu varētu pildīt Latvijas PSR pilsoņi neatkarīgi no tautības».

Ir reāla iespēja izveidot šādu karaspēka veidojumu. Šīs tiesības var sākt realizēt jau tuvākajā laikā. Daudzi iebilst — mums neesot kadru. Tā nav patiesība. Kadri mums ir. Jau šogad vien karaskolā mācās 400 latviešu tautības pārstāvju. Un cik simti to jau ir beiguši! Un, ja vēl ierēķina tos divus simtus, kas mācās Rīgas suvoroviešu karaskolā, tad kadru mums pietiks. Vajadzētu sākt kara literatūras tulkošanu latviešu valodā.

Otrkārt, panākt, lai latviešu tautības pārstāvji, kas beiguši augstākās karaskolas, atgrieztos Latvijā. (Aplausi.) Arī mūsu skolas, Rīgas suvoroviešu karaskolas absolventiem pēc augstākās karaskolas beigšanas būtu jāpaliek Latvijā. Pagaidām mūsu skolai šādu garantiju nav, un tāpēc ļoti daudzi latviešu tautības pārstāvji gluži vienkārši aiziet no skolas.

Vēl būtu jāpanāk karaskolu atjaunošanu Latvijā uz esošo karaskolu bāzes. Latvijā pašlaik ir trīs karaskolas: Birjuzova politiskā, Alkšņa aviācijas karaskola un aviācijas karaskola Daugavpilī.

Teritoriālā karaspēka izveide Latvijā nozīmētu arī reālu migrācijas samazināšanu. Cik gan simtu virsnieku katru gadu iebrauc dienēt Latvijā esošajās karaspēka daļās (aplausi), turklāt kopā ar ģimenēm. Šiem iebraukušajiem virsniekiem ir arī privilēģijas dzīvokļa piešķiršanā un vairākos citos jautājumos.

Mūsu jaunatnes attieksme pret padomju armiju pagaidām ir noraidoša. Kā gan citādi, ja elementārās militārās apmācības skolotāji ir cilvēki, kas vienaldzīgi pasniedz savu priekšmetu, kas nemāk ne vārda latviski, — reizēm ir arī tādi.

Rīgas speciālās internātskolas Tautas frontes atbalsta grupa pievienojas prasībai padarīt elementāro militāro apmācību par fakultatīvu priekšmetu, kā arī neiesaukt armijā studentus, jo tas ļoti kavē mācību procesu. (Aplausi.) Likvidēt militāro katedru augstskolās, jo nepieciešamības gadījumā cilvēks, kuram ir augstākā izglītība, var apgūt militāro zinātņu pamatus daudz īsākā laikā, nekā tas notiek tagad.

Man viss. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)