9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/06/09 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu? |In section=Valodu likums praksē |Source file=paja1989n110_002_02 |Abstract= }} {{Written by|Vilnis Našenieks}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person|Vladimirs Žarkovs}} {{About person|Kārlis Markss}} {{About person|Arvīds Pelše}} {{About person|Augusts Voss}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization|Interfronte}} {{About place|Rīga}} {{About place|Vitebska}} {{About place|Grodņa}} {{About place|Penza}} {{About place|Krasnojarska}} {{About place|Daugavpils}} {{About place|Maskava}} {{About place|Lima}} {{About place|Brēmerhāfene}} {{About place|Dženova}} {{About place|Venēcija}} {{About year|1989}}Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda — tā ierakstīts Latvijas PSR Konstitūcijā. Pēc dekrēta pieņemšanas Augstākās Padomes sesijā ilgstoši skanēja aplausi. Tie bija to vērti.
Bet, kā redzams, daudzus tas tomēr neiepriecināja un to var saprast. Simtiem tūkstošu Latvijā dzīvojošo tagad valodu neprot. Daudzi to mācīties arī negrib, cerēdami uz to, ka galu galā iztiks bez latviešu valodas. Nesenā pagātne par to spilgti liecina. Pazīstu simtiem cilvēku, kuri Latvijā dzīvo kopš 1944.— 1946. gada un labi ja pa šo laiku ir dažus vārdus iemācījušies. Nerunāju par skolām un skolēniem, tā ir atsevišķa saruna.
