16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/03/29 |Issue number=61 |Page number=3 |Original title=«Piedodiet manu vaļsirdību…» |In section=No piektdienas līdz piektdienai |Source file=paja1988n061_003_06 |Abstract= }} {{Written by|Vineta Vizule}} {{About topic|Metro}}{{About person|Jānis Šupiņš}}{{About person|G. Liepiņš}}{{About person|Ojārs Niedre}}{{About person|Heinrihs Strods}}{{About person|Elita Veidemane}}{{About person|Radjukova }}{{About person|K. Bērziņš}}{{About place|Līgatne}}{{About place|Balvi}}{{About place|Stučka}}{{About year|1988}}«Piedodiet manu vaļsirdību…»
— tādiem vārdiem beidzas gandrīz vai katra redakcijai adresētā vēstule. Rakstītāji atvainojas, ka nav slēpušies aiz daiļrunīgām frāzēm, bet teikuši, ko domā un izjūt. Bet vai tāpēc jāattaisnojas? Nu protams, kādam ne viena vien vēstule liktos ķecerīga, jo tik ilgi par daudzām problēmām ir runāts pusbalsī. Taču redakcijas darbinieku vārdā sakām — paldies! Paldies par vaļsirdību, par līdzdomāšanu un uzdrīkstēšanos. Nav taču viegli ikdienas aizņemtībā atrast brīdi, kad vari atrauties no darbiem, paņemt baltu papīra loksni, apkopot domas un uzsākt sarunu ar laikrakstu, kura darbiniekus varbūt pat sejā neesi redzējis.
Kas ir vēstule? Personiska rakstura vēstījums citiem cilvēkiem. Vēstule — tā ir arī redakcijas darba objekts. Padomājiet, kādas izjūtas pārņem cilvēku, kurš nedēļas laikā izlasa 119 vēstules par metro celtniecības jautājumiem. Jā, tieši tik daudzās vēstulēs aizvadītajā nedēļā skarts šis temats.
Tā, piemēram, visas «par» un «pret» metro būves nianses Līgatnes papīrfabrikas galvenais inženieris J. Šupiņš apsver septiņpadsmit lappusēs. Netrūkst arī kolektīvu sūtījumu. Redakcijai atrakstījuši P. Stradiņa Republikas klīniskāqs klīniskās slimnīcas darbinieki, institūta «Komunālprojekts» arhitekti un daudzi citi. Bioloģijas zinātņu kandidāts G. Liepiņš apgalvo, ka «metro problēmā ir samezglojusies visa Rīgas pēckara vēsture, mūsu sasniegumi un kļūdas».
Daudzas vēstules pārsteidz ar konkrētību, faktu uzskaitījumu, argumentu meklējumiem. Apspriežot Rīgas transporta problēmas, rakstītāji gan citē Vissavienības preses publikācijas, gan sūta izgriezumus, norāda izmantoto literatūru. Ne viena vien vēstule pielīdzināma zinātniskam darbam ar daudzām tabulām, shēmām, ilustrācijām. Protams, ir arī ļoti amizantas vēstules. Kāda rakstītāja, piemēram, pieprasa izveidot brīvprātīgas metro racēju vienības, lai drīzāk darbus uzsāktu un pabeigtu. Nepieciešams tikai visus apgādāt ar lāpstām. Kā viena no pazemes satiksmes priekšrocībām tiek minēta iespēja «viņam un viņai» par piecām kapeikām vizināties kopā no rīta līdz vakaram. Jā, var jau arī tā.
