9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1988/06/09|Issue number=111|Page number=2|Original title=«Oficiāli Līgo svētki — tas ir normāli» (M. Čaklais)|In section=Līgo svētkus gaidot|Source file=paja1988n111_002_01}}{{Source image|articles/383/231/383231.jpg}}{{Written by|Andris Lejiņš}}{{About topic|Līgo svētku atdzimšana}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Folklora}}{{About person|Māris Čaklais}}{{About person|Viktors Grāvītis}}{{About media|«Zvaigzne», žurnāls}}{{About event|E1988062300}}{{About year|1988}}Vēl dažas nedējas, un Līgo svētki būs klāt. Kā gatavojamies? Kā svinēsim? Vai pietiekami bagāts būs kultūras pūrs, lai ģimenē, draugu pulkā šie svētki būtu saturīgi?
Manas, četrdesmitgadīgo un piecdesmitgadīgo paaudzes klātbūtnē notikusi Līgo svētku ienākšana Padomju Latvijā. Pirmajos pēckara gados tie bija prieka un līksmes svētki, dzīvības uzbangojums pēc kara melnās nakts. Piecdesmitajos gados šie svētki mēģināja sakņoties deformētajā zemkopju vidē ar populārajām kolhoznieku un traktoristu Līgo dziesmām (vai tās nāca no tautas vai tika nestas tai — lai izšķir literatūrzinātnieki). Arī tad Līgo svētkos bija prieks, līksme, katra kolhoza Jāņi tos svinēja gan kopā, gan atsevišķi. Te būs Ziedoņa Purva dzejolis no žurnāla «Zvaigzne» 1958. gada 12. numura:
''«Nerimdami ceļas dziesmu pali,''
''Dzirkstis metot, Jāņugunis zied.''
''Nāc, ar draugiem savu prieku dali –''
''Šajā nakti visa zeme dzied.''
''Ilgi nedziest rieta puse gaišā.''
''Tuvu, tuvu lielas zvaigznes trīs.''
''Nakts kā dziesma šūpodamās aizšalc,''
''Izsmaržojot Jāņu zāles vīst.''
''Blāzmo rīts, pār mežu galiem svīdis,''
''Pirmie stari padebešus skar.''
''Un tu zini: šajā svētku brīdī''
''Tautas spēku lielo sajust var.»''
Tik ļoti gribas noticēt šim burvīgajam svētku aprakstam, sevišķi pēdējai rindai. Kāds no tā laikam nobijās, jo tad sekoja veto uzkliedziens un buržuāziskā nacionālisma birkas piekāršana jebkādai Līgo svētku izpausmei. Jau kuro reizi parādījās aizliedzēju analfabētisms. Jo Līgo jeb vasaras saulgriežu svētki ir visinternacionālākie — tos svin vai atceras svinētus ļoti daudzas pasaules tautas. Un buržuāzijai ir vismazākā daļa gar šiem īstenajiem tautas svētkiem — tie bija, pirms vēl vēstures vista buržuāzijas olu bija pasaules ligzdā iedējusi, un būs vēl aizmūžos pēc buržuāzijas iznīkšanas. Pēc liktenīgā aizlieguma, mums visiem aktīvāk vai pasīvāk līdzdarbojoties, Līgo no svētkiem degradējās līdz paslepenai vai vēlāk atklātai liela alkohola daudzuma patērēšanai naktī ugunskura gaismā. Muzikālajā noformējumā — dopingoti Līgo auri magnetofona un pudeļu šķindas pavadījumā.
