9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/03 |Issue number=43 |Page number=2 |Original title=Par republikas Augstākās Padomes lēmuma projektu "Par Latvijas PSR Valodu likuma spēkā stāšanās kārtību" |Source file=paja1989n043_002_03 |Abstract= Kāds būs Valodu likums? }} {{Source image|articles/206/227/206227.jpg}}{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}{{About topic|Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda}}{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Valodniecība}}{{About person|Nikolajs Savostins}}{{About organization|Latgaliešu Kultūras biedrība}}{{About media|«Ļiteraturnaja gazeta», laikraksts}}{{About place|Daugavpils}}{{About place|Ludza}}{{About place|Krāslava}}{{About place|Rēzekne}}{{About place|Moldova}}{{About place|Šveice}}{{About place|Kanāda}}{{About place|Dienvidslāvija}}{{About place|Indija}}{{About event|E1989050500}}{{About event|E1989020201}}{{About year|1922}}{{About year|1988}}{{About year|1989}}Par republikas Augstākās Padomes lēmuma projektu "Par Latvijas PSR Valodu likuma spēkā stāšanās kārtību"
Valodu likumam jāstājas spēkā visā Latvijas teritorijā vienlaikus. Tas skaidri jānorāda lēmuma 1. vai 2. punktā, svītrojot 3. punktu.
'''5) Morāli ētiskais aspekts.''' Tiek aizskartas šo rajonu pilsoņu intereses: tiek apšaubītas cittautiešu spējas apgūt valsts valodu; savukārt latvieši, kas dažviet ir mazākumā (un tas īpaši jāuzsver un jāņem vērā, jo tā ir Latvijas teritorija), nonāktu nevienādā tiesiskā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem Latvijas rajoniem.
'''6) Internacionālais aspekts.''' Tas izsakāms krievu rakstnieka Nikolaja Savostina vārdiem, ko viņš teicis par Moldāviju («Literaturnaja «Ļiteraturnaja gazeta», 1988. g. 8. februārī): «Jā, un kāpēc tieši būtu jāapvainojas Moldāvijā dzīvojošajiem citu tautību pārstāvjiem, ja moldāvu valodai šeit būs piešķirtas lielas valstiskas garantijas un atbalsts?... Cenšos, lai moldāvi mīlētu Krieviju, taču tas būs drīzāk tad, ja viņi redzēs, ka krievs netiecas pirmais pēc kumosa, bet pirmais metas palīdzēt, ir labvēlīgs pat grūtā diskusijā, prot priecāties par cita prieku, palīdz kaimiņam bēdās, ir iecietīgs pret biedru vājībām.»
7) Lēmuma projekta 3. punkts rada iebildumus, vērtējot to arī no '''ideoloģiskā''' viedokļa.
'''Sakarā ar to, ka latviešu valodai Latgalē ir īpatnēja situācija, kura prasa rūpīgu iedziļināšanos un izpēti, izsakām LPSR AP Prezidijam neizpratni par to, ka Valodu likuma izstrādāšanas darba grupā netika iesaistīts neviens valodnieks latgalietis. Tāpēc iebildumus rada tas, ka likumprojektā netika ietverta paredzētā leģitimācija latgaliešu rakstu valodas fakultatīvai mācīšanai skolās.'''
<p style="text-align: right; ">'''LATGALIEŠU KULTŪRAS BIEDRĪBU savienības'''</p><p style="text-align: right; ">''' ZINĀTNISKĀS KONFERENCES DALĪBNIEKI'''</p><p style="text-align: right; ">'''(200 paraksti)'''</p><p style="text-align: right; ">Daugavpilī 1989. g. 11.—12. februārī.</p>
