Izmaiņas

DAINA OLIŅA, žurnāla «Zīlīte» galvenā redaktore: – — - Nu sveika, Jēruma!

INGA JĒRUMA, žurnāla «Teātra Vēstnesis» galvenā redaktora vietniece: — Vai drīkstu tevi šoreiz tomēr saukt par Dainu Krustiņu, Jo jo tādu es tevi iepazinu . . .

D. 0O.: ... 1972. gadā, kad sāku strādāt tava tavā vadībā «PJ» komjaunatnes dzīves nodala nodaļā. . .

I. J.: ... un kopš tā laika tā ari neesam spējušas viena no otras nekur tālu aiziet...

D. O.: ... un pat šo lappusi «PJ» atmiņu albuma spējam rakstīt tikai un vienīgi duetā . . .

I. J.: — ... bet tolaik gan funkcionāri nekādi netika skaidrībā, kas īsti tu esi mūsu redaktoram – brūte vai ārlaulības meita .. .

D. 0O.«» : — ... tāpēc uzvārda brālis ar patiesu prieku trekni pārsvītroja manu meitas uzvārdu, ar kuru biju cerējusi parakstīt savus «eposus» vēl ari arī pēc kāzām. «Bet kāpēc Prēdelel Prēdelei jūs ļaujat parakstīties kā Būmanei?» vāri centos protestēt. «Tāpēc kā viņai nav TADS TĀDS uzvārds ...»

I J.: — ... Ja ja nu ir pasaule pasaulē cilvēks, kurš mani ir tik daudz regulējis, audzinājis un strostējis, kura dēļ esmu raudājusi un plēsusi matus vairāk nekā par jaunības . mīlestībām, tad tas lr ir Voldemārs Krustiņš . . .

D. O.: — ... es viņa dēļ vlengad viengad pašņaukājos pat 8. marta priekšvakarā, kad visa redakcija posās uz lielu balli. Tās dienas avīzē bija publicēts kārtējais «VĻKJS CX CK plēnuma lēmums», kuru mān man bija uzdots pārbaudīt pēc tulkošanas. Avīzē melns uz balta stāvēja rakstīts: «Par spīti VĻKJS CX CK kritikai, Latvijas komjaunatne . . .» Kāpēc PAR SPĪTI? Tāpēc ka mūsu tulkotāja labi orientējās valodniecības likumos un zināja, ka «Ņesmotrja na .. .» tulkojams «Neskatoties uz» ... būtu ruslcismsrusicisms.

I. J: — .. . mūsu dienās Jau jau ar šo faktu varētu lepoties . ..

D. O.: — ... es gan pieņemu, ka tagadējie «PJ» lasītāji'varētu vienīgi šausmināties par to, ka esam strādājušas TADA TĀDĀ nodaļā. Pēc tam gan abas tikām sēdējušas vēl citos krēslos. Un — cik pravietiski — t* tu strādāji ari arī kultūras, bet es — skolu nodaļā. Taču ari arī par «komjauniešu laiku» man nav jākaunas, jo, roku uz sirds liekot, varu apgalvot, ka nevienā rakstā netika melojusi vai runājusi pretī savai pārliecībai. . .

I. J.: — ... Jo jo rakstos, tāpat kā tālaika «PJ» kopumā, nereti bijām opozīcija ar avīzes mūžseno Izdevēja izdevēju — LĻKJS CX CK. . .

D. O.: — ... Ja ja kāds mums netic, lai pašķirsta to gadu partijas un valdības sanāksmju atreferējumus. «PJ» allaž tika lamata lamāta...

L I. J.: — ... savukārt, tos zēnus, kuri mūsuprāt bija «sakarīgi» tajos gados, šodien pazīst visa republika — Anatolijs Gorbunovs bija komjaunatnes Kirova rajona komitejas pirmais sekretārs, bet Imants Daudišs — Rīgas koanjaunlešu komjaunlešu līderis.

D. O- . — ... tad jau man tikai atliek atzīties,, ka reiz valdības volgā Joņoja joņoju pa Rīgas ielām un pie I stūres bija ...

L I. J.: —...atceros gan — Vilnis Bresis, LĻKJS CX pirmais sekretārs . ..

D. O.: — ... kurš mani pēc intervijas «aizrāva» līdz redakcijai .. .

I. J.: — . . . komjaunatnes «čekā» «cekā» par sekretāru tolaik strfldilja strādāja Kārlis LicisLīcis, kurš ģērbšanās stila un izkopto manieru dēj tika dēvēts par Velsas princi . . .

D. O.: — ... un jaunais ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņi Āboltiņš bija Ļeņina rajona komjauniešu līderis. . .

I. J.: — ... ak, ak...

D. O.: — ... un to visu šodien atgādinām ne tāpēc, lai lielītos ar savu paziņu loku (Jo jo vairāk tāpēc, ka Jau jau gadiem neesam ar viņiem lāgā vārdu pārmijušas) .. .

I. J.: — ... bet gan tāpēc, ka no šis šīs nekam nederīgās organizācija», no lielās masas tomēr lr Izveidojušies art izveidojušies arī tādi cilvēki koros , kurus nav kauns pieminēt.. .

D. O.: — ... tādi cilvēki Ir art ir arī «PJ» vēsturē ...

I . J • _ .: — ...mani, Jaunu jaunu un zaļu, redakcijā sagaidīja tadl tādi avīžniecības korifeji kā Margarita Miglāne, Silvija CdreŪdre, Zaiga Kipere, Maija Kudapa, Ēriks Kehris, Ilgonis Bite, Artūrs Puzuks. Arvīds Balodis . .. Un gaisā vēl vēdīja atmiņas par tādiem spožiem ♦pējējieslem» «pējējiešiem» kā Ēriks LejietlsLejietis, Juris Robežnieks v» un Juris Brežģls Brežģis...

D . O • .: — .. • .man lenākot redakcijā, savukārt Jau jau stāstīja leģendas par tevis minētajām personībām , toties ar bijību klausījos Vijā Jugānē, Velgā ErnštreltēErnštreitē, Ilmāra RasraeieraIlmārā Rašmeierā, Ābramā Kļockinā, Ati Jansonā ...

I j • _ .J.: — . Jo ..jo šie cilvēki mums mācīja gan žurnālistikas pamatābeci. , gan ētikas normas ...

D . O • .: — ...un kaut art arī šodienas «pējējiešiem» (grūti būs iemācīties sacīt «eljējiesiem»«eljējiešiem») droši vien liekas, ka avīze — tie Irir, bija un būs viņi, mēs tomēr gribējām pieminēt šos cilvēkus (gan dzīvos, gan aizsaule aizsaulē aizgājušos gan vēl tagad žurnālistikā strādājošos, gan no šā aroda šķīrušos), kas dažādos laika posmos būtiski letekmēja ietekmēja avīzes «seju un garu» ...

I j • _ . J.: — ...to Jaa jau darījis gandrīz katrs redakcijā strādājušais. Ari ta. tu, Krustiņa, man mācīji, ka šķietami formālo komjaunatnes dzīvi var atļauties atspoguļot pavisam netradicionāli un neoficiāli...

D . O . _ : — ...tas tāpēc, ka man nebija nekādas dzīves pieredzes un es vieglu roku rakstīju tā. , kā Jutu jutu un redzēlu redzēju. Kaut kā Jau jau cauri priekšniecībai izmanījām. Staro Starp citu tu mani iemācīji katri rakstiņa lepīt katrā rakstiņā iepīt kādu rindkopu kuru «««'*» «šefs» noteikti izsvītros. Kamēr viņi to svītros', nepamanu kidu nepamanīs kādu citu, autoram daudz svarīgāko svarīgāku ķecerību ... , .

I j . _ ti J.: — ...tā saukto balto sunīti, ko aprakstījis Nizlms' Nāzims Hikmets. So sanītī Šo sunītī vajag uzmālēt gleznas priekšplāni, lai pieņemšanas komisija, darbu vērtējot, brīnītos kāptfc kāpēc uzzīmēts sunītis, liktu to aizkrāsot un neat taptu Interesēties neattaptu interesēties par gleznas nozīmīgākajiem «trūkumiem» .. .

D . O .: — ...jāsaprot, ka tolaik reizumis nebija citas lzelas kā kārtējo ķecerību papildināt ar kādu cltSu citātu no kongresa materiāliem vaļ vai dižvīru Izteikumiemizteikumiem. Sos Šos «sunīšus», protams, izsvītrot nelika . Labi , ka mūsdienas mūsdienās var iztikt bez «sunīšiem» ...

I j._ J.: — ...es gan tā ari arī nespēju pierast pie «PJ» vēstures Jaunās skaitīšana*t jaunās skaitīšanas sistēmas. Manā uztverē avīzes dzimšanas diena lr ir un paliek 1944 . gada 27. septembris, kad Daugavpili Daugavpilī ar lieliem sareiiilumlem sarežģījumiem drukāja pirmo numuru. Jo , jo Rīgā vēl bija JKI vācieši. Ka tu labi atceries, šo Jubileju mēsJatru jubileju mēs katru gadu svlnējim kādi svlnējām kādā no ne visai plašas plašās Tēvzemes somu pirtīm melotu Ja telktu, ka šī saviesīgā dzīve nebija svarīga «PJ» vēstures sastivdl f (toabas no sirds novēlam art Jaunajai «LJ»)...

i j D. jo atmiņas, kas salsti* ar namu Blaumaņa iela' 38 40O. Ir skumjas un tai paši laiki skaistas: — . Skomjas tāpēc, ka mēs tur vairs neesam un nekad vatr7nebO«Am bet skaistas tāpēc, ka, vēl «ohStdle!i satlekoUes, mum» lr tik daudz ko atcerēties . . šobaltdien satieK |trun mēs nekrietni melotu,d|t redakcljija teiktu, man ka šī «.vtMiffā saviesīgā dzīve'ilkas sevišķi nozīmīga, Jo šajās reizēs ?dlžgirgi» izjutu ki parastu, cilvēkus, bez raksturīgi» ceturta kursa studentes bijības. Un man žēl ka tolaUt redakcijai nepiederēja portatīvie magnetofoni o šal£vakara pasēdēšanās bija briti. kad. piemēram. unārs skaitīt nebija svarīga «PJ» vēstures sastāvdaļa (Uikam taču sacerētto abas no sirds novēlam arī jaunajai «LJ») antaTtlskus dzejoļus. Uz līdzena, vietas. lamasusKus , > Imļ4ra nn ari dzejoļu nav. .. Bet .

nav kolē#em Ulki nāk videomagnetofoni I. J.: — ...jo atmiņas, kas saistās ar namu Blaumaņa ielā 38/40, ir skumjas un viņiem nebūs Jāmokās ar «LJ» atmiņa restaurēšanu tai paši laiki skaistas. Skumjas tāpēc, ka mēs tur vairs neesam un nekad vairs nebūsim, bet skaistas tāpēc, ka, vēl šobaltdien satiekoties, mums ir tik daudz ko atcerēties...

D. O.: — ... akkad sāku strādāt redakcijā, man šī saviesīgā dzīve likās sevišķi nozīmīga, jo šajās reizēs «dižgarus» izjutu kā parastus cilvēkus, bez raksturīgās ceturtā kursa studentes bijības. ak Un man žēl, ka tolaik redakcijai nepiederēja portatīvie magnetofoni, jo šajās vakara pasēdēšanās bija brīži, kad, piemēram, Ilmārs Rašmeiers sāka skaitīt (laikam taču sacerēt) fantastiskus dzejoļus. Uz līdzenas vietas. Bet... nav jau vairs Ilmāra un arī dzejoļu nav...

I. J.: — ... šodienas kolēģiem talkā nāk videomagnetofoni un «makintoši». Tāpēc cerams, ka viņiem nebūs jāmokās ar «LJ» atmiņu restaurēšanu...  D. O.: — ... ak, ak. ..  I. J.: — ... ak, ak ...