Izmaiņas

{{Memoir|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)|Published on=2001/01/20|Original title=Tētim izsniedza ieročus}}{{Written by|Līga Gintere}}{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}{{About topic|Barikādes, pie Augstākās Padomes nama, 1991}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Milicija un kārtības sargi}}{{About person|Dainis Ginters}}{{About place|Stučka}}{{About place|Irši}}{{About year|1991}}Dzīvoju es Aizkraukles rajona Koknesē, bet mācos Rēzeknes Mākslas koledžā 2. kursā, arī vidusskolas 11. klasē. Esmu 17 gadus veca. Rakstīšu par 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieku — savu tēti Daini Ginteru. Mēs tajā laikā dzīvojām Aizkraukles rajona (Stučkas) Iršu pagastā. Tētis toreiz strādāja par Iršu pagasta milicijas iecirkņa inspektoru un bija 31 gadu vecs. Laikā (1991. g. janvārī), kad Rīgā tika celtas barikādes, lai aizstāvētu likumīgi ievēlēto Latvijas valdību no OMON kaujiniekiem, Aizkraukles IeD miliči pulcējās izbraukšanai uz Rīgu, un uz Rīgu brauca arī mans tētis. Viņiem tika izsniegtas bruņuvestes, pistoles un automāti. Uz Rīgu viņi brauca ar speciāli norīkotu kādas organizācijas autobusu. Apsargājamais objekts Aizkraukles IeD priekšniekam bija zināms — tā bija Augstākās Padomes ēka. Visi miliči tika sadalīti pa stāviem, katram sava dežūrvieta. Mans tētis tika norīkots sargāt sēžu zāli. Tajā naktī pilsētā apšaudes nenotika, bet OMON īpašo uzdevumu karaspēka vienības kaujinieki, kuri mēģināja izdarīt valsts apvērsumu, braukāja pa Rīgas ielām. Pēc citu tēta kolēģu teiktā, omonieši esot piebraukuši arī pie viņu apsargājamās ēkas vārtiem, bet tad ātri devušies projām. Mēs, mājās palikušie (es, mamma un mazais brālis), pārdzīvojām, uztraucāmies par notikumiem Rīgā, jo dažas dienas pirms tam seši cilvēki nošauti. Tētis atgriezās, bet drīz vien devās atkal uz Rīgu. Šoreiz kopā ar Iršu pagasta zemessargiem un citiem drosmīgajiem pagasta cilvēkiem atkal sargāt Augstākās Padomes ēku. Daļa no zemessargiem palika ēkas ārpusē, bet tētis un vēl miliči no citiem rajoniem ēkas bēniņos. Arī šoreiz apšaudes nenotika. Janvāra barikāžu laikā mans tētis brauca uz Rīgu trešo reizi ar zemessargiem, šoreiz uz Zaķusalu pie televīzijas torņa. Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota 1991. gada augustā, un tētis turpināja strādāt nu jau brīvā, demokrātiskā valstī. Viņš tagad ir Kokneses pagastā policijas vecākais iecirkņa inspektors, pēc pakāpes — policijas kapteinis. Šogad profesionālajos svētkos Iekšlietu ministrija piešķīra viņam krūšu nozīmi "Par cītību policijā".