9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/19 |Issue number=180 |Page number=1 |Original title=Lēmums par sadarbību ekonomikā |Source file=paja1989n180_001_05 }}
{{Written by|Baltijas Padome}}
Baltijas Padome, noklausījusies informāciju par 8. septembrī Panevēžā notikušo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības un sabiedrisko organizāciju kopīgo apspriedi ekonomiskās sadarbības un Baltijas tirgus izveides jautājumos, atzīmē, ka sperts svarīgs solis Baltijas valstu integrācijas procesu padziļināšanā. Augstā līmeņa apspriede, kurā piedalījās gan valdības locekļi, gan sabiedrisko organizāciju vadītāji, liecina par dažādu sabiedrības spēku savstarpēju saprašanos un gatavību sadarboties ekonomikā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Baltijas republiku vadošajās aprindās vēl ne visi ir psiholoģiski gatavi ciešai sadarbībai. Kaut arī pastāv daudzas problēmas, kuru risināšanai nepieciešami kopīgi pūliņi, netiek rīkotas Baltijas republiku augstāko padomju pastāvīgo komisiju kopīgas apspriedes, nav tādu tikšanos valdību līmenī.
Visām trim republikām svarīgajā posmā, kurā
* iezīmējas pāreja uz tirgus ekonomiku,
* parādās katras republikas iekšējā tirgus ierobežotība un ekonomiskā potenciāla dekoncentrācija, kas var kļūt par izšķirošo šķērsli tālākajā attīstībā,
* par acīm redzamu realitāti kļūst tradicionālo sakaru traucējumi un centrālo pārvaldes un plānošanas resoru boikota draudi, priekšplānā izvirzās Baltijas ekonomikas integrācija. Pašpārvaldes pakāpe ir svarīgs Baltijas republiku suverenitātes rādītājs. Preču apmaiņa starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir daudz zemāka par reālajām iespējām un vajadzībām. Līdzšinējā savstarpējā izolētība mums izdarījusi sliktu pakalpojumu.
Baltijas Padome uzskata par ārkārtīgi nozīmīgu
* vispirmām kārtām izpildīt līgumsaistības starp Baltijas republiku uzņēmumiem, turklāt kontrole par to izpildi jāuzņemas sabiedrisko kustību grupām uzņēmumos,
* tuvākā nākotnē panākt vienošanos, kas dotu iespēju Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem nodrošināt vienādu pieejamību triju republiku iekšējā tirgus patēriņa precēm.
Baltijas Padome uzskata par svarīgu, lai pārrunās, kas Maskavā turpinās par ekonomiskās patstāvības jautājumiem,
* tiktu nodrošināta visu galveno Vissavienības pakļautības uzņēmumu nodošana republiku īpašumā,
* uz līgumu pamatiem tiktu pārkārtotas Baltijas republiku un centrālo varas iestāžu ekonomiskās attiecības,
* katrai Baltijas republikai tiktu izveidots savs budžets, precīzi fiksējot maksājumus Savienības budžetā.
Mēs atbalstām starprepubliku apspriedē panākto vienošanos, ka, sākot ar 1990. gadu, tiks slēgti ikgadējie līgumi par sadarbību ekonomikā un kultūrā un ka 1993. gadā būs izveidoti Baltijas tirgus pamati.
Aicinām mūsu republiku augstākās padomes un valdības darīt visu nepieciešamo, lai šāda ekonomiskā nolīguma projekts 1990. gadam tiktu izstrādāts un parakstīts valdību līmenī līdz 1989. gada 1. novembrim.
<p style="text-align: right">BALTIJAS PADOME</p><p style="text-align: right">Panevēžā 1980. gada 9. septembrī</p>
{{Written by|Baltijas Padome}}
Baltijas Padome, noklausījusies informāciju par 8. septembrī Panevēžā notikušo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības un sabiedrisko organizāciju kopīgo apspriedi ekonomiskās sadarbības un Baltijas tirgus izveides jautājumos, atzīmē, ka sperts svarīgs solis Baltijas valstu integrācijas procesu padziļināšanā. Augstā līmeņa apspriede, kurā piedalījās gan valdības locekļi, gan sabiedrisko organizāciju vadītāji, liecina par dažādu sabiedrības spēku savstarpēju saprašanos un gatavību sadarboties ekonomikā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Baltijas republiku vadošajās aprindās vēl ne visi ir psiholoģiski gatavi ciešai sadarbībai. Kaut arī pastāv daudzas problēmas, kuru risināšanai nepieciešami kopīgi pūliņi, netiek rīkotas Baltijas republiku augstāko padomju pastāvīgo komisiju kopīgas apspriedes, nav tādu tikšanos valdību līmenī.
Visām trim republikām svarīgajā posmā, kurā
* iezīmējas pāreja uz tirgus ekonomiku,
* parādās katras republikas iekšējā tirgus ierobežotība un ekonomiskā potenciāla dekoncentrācija, kas var kļūt par izšķirošo šķērsli tālākajā attīstībā,
* par acīm redzamu realitāti kļūst tradicionālo sakaru traucējumi un centrālo pārvaldes un plānošanas resoru boikota draudi, priekšplānā izvirzās Baltijas ekonomikas integrācija. Pašpārvaldes pakāpe ir svarīgs Baltijas republiku suverenitātes rādītājs. Preču apmaiņa starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir daudz zemāka par reālajām iespējām un vajadzībām. Līdzšinējā savstarpējā izolētība mums izdarījusi sliktu pakalpojumu.
Baltijas Padome uzskata par ārkārtīgi nozīmīgu
* vispirmām kārtām izpildīt līgumsaistības starp Baltijas republiku uzņēmumiem, turklāt kontrole par to izpildi jāuzņemas sabiedrisko kustību grupām uzņēmumos,
* tuvākā nākotnē panākt vienošanos, kas dotu iespēju Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem nodrošināt vienādu pieejamību triju republiku iekšējā tirgus patēriņa precēm.
Baltijas Padome uzskata par svarīgu, lai pārrunās, kas Maskavā turpinās par ekonomiskās patstāvības jautājumiem,
* tiktu nodrošināta visu galveno Vissavienības pakļautības uzņēmumu nodošana republiku īpašumā,
* uz līgumu pamatiem tiktu pārkārtotas Baltijas republiku un centrālo varas iestāžu ekonomiskās attiecības,
* katrai Baltijas republikai tiktu izveidots savs budžets, precīzi fiksējot maksājumus Savienības budžetā.
Mēs atbalstām starprepubliku apspriedē panākto vienošanos, ka, sākot ar 1990. gadu, tiks slēgti ikgadējie līgumi par sadarbību ekonomikā un kultūrā un ka 1993. gadā būs izveidoti Baltijas tirgus pamati.
Aicinām mūsu republiku augstākās padomes un valdības darīt visu nepieciešamo, lai šāda ekonomiskā nolīguma projekts 1990. gadam tiktu izstrādāts un parakstīts valdību līmenī līdz 1989. gada 1. novembrim.
<p style="text-align: right">BALTIJAS PADOME</p><p style="text-align: right">Panevēžā 1980. gada 9. septembrī</p>
