Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
2 015
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/07 |Issue number=117 |Page number=1 |Original title=Boriss Jeļcins partijas biedru vidū }} {{Source image|Bor...
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/07/07
|Issue number=117
|Page number=1
|Original title=Boriss Jeļcins partijas biedru vidū
}}
{{Source image|Boriss Jeļcins partijas biedru vidū}}
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}}
{{About topic|Borisa Jeļcina politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Boriss Jeļcins}}
{{About place|Maskava}}
{{About year|1990}}
Jau kongresa vakardienas rīta sēdē kļuva skaidrs, ka par galveno notikumu kļūs KPFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja Borisa Jelcina uzstāšanās.
Starp citu, no rīta runāja ari vairāki inteliģences pārstāvji.
Bet diezin vai dzejnieks Dāvids Kugultinovs un aktieris Mihails Uljanovs varēja ietekmēt auditoriju, jo viņus uzskatīja par citas nometnes un cita sociālā slāņa cilvēkiem.
Un partokrātijas attieksme pret tiem jau ir zināma.
Cita lieta — Jeļcins, kuram ir gan partijas darba pieredze, gan reālas varas pilnvaras.
Viņa runa — pavisam kas cits, jo tajā nebija ne Kugultinova poētiskā traģisma, ne Uļjanova emocionalitātes.
Tas bija tiešs, pārdomāts darbības programmas izklāsts un patiesība par šo kongresu, jo, kā pierādījis KPFSR KP kongress,
ar saucieniem uz konsolidāciju nevar neitralizēt konservatīvos spēkus.
Jeļcins sacīja, ka kongresa sēžu zālē tiek risināts nevis pārbūves jautājums un pat ne partijas tālākā likteņa problēma, bet gan tiek lemts partijas augstākā ešelona – tās aparāta liktenis.
Bet nezin vai partija konservatīvo spēku uzvaras gadījumā varēs saglabāt partijas īpašumu un ar to saistīto varu, jo tauta pieprasīs kompensāciju
un tā var pieprasīt arī tiesāt dažus politiķus, kas vainīgi saimniecības krīzē.
Jeļcins ierosināja demokratizēt partiju, izveidot demokrātiskā sociālisma partiju, kas varētu kļūt par plašās savienības demokrātisko spēku pamatu.
Borisu Jelcinu no tribīnes pavadīja ar nepārliecinošiem un nervoziem aplausiem, kas sekoja dziļdomīgajam klusumam, kāds valdīja zālē viņa runas laikā.
Cilvēki, kas šeit sapulcējušies, turpinās dzīvot savu ilūziju pasaulē. To uzskatāmi kongresā ilustrē smagās laikrakstu pakas ar «Sovetskaja Ļitva» avīzi un Baltijas
kara apgabala izdevumu «Pribaltika». kas šeit pretendē uz objektivitāti un atgādina šaušanu mērķi no sarūsējuša ložmetēja.
Pa ceļam uz viesnīcu «Rossija» delegātus «uzrunā» desmitiem piketētāju, kas prasa, lai PSKP atkāpjas no varas.
Bet diezin vai delegāti tos pamana vai arī uzņem kā vēl vienu «sajūdismu», par ko tik daudz viņi var izlasīt kongresa ēkā izplatītajos preses izdevumos.
VITĀLIJS PORTŅIKOVS
«LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/07/07
|Issue number=117
|Page number=1
|Original title=Boriss Jeļcins partijas biedru vidū
}}
{{Source image|Boriss Jeļcins partijas biedru vidū}}
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}}
{{About topic|Borisa Jeļcina politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Boriss Jeļcins}}
{{About place|Maskava}}
{{About year|1990}}
Jau kongresa vakardienas rīta sēdē kļuva skaidrs, ka par galveno notikumu kļūs KPFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja Borisa Jelcina uzstāšanās.
Starp citu, no rīta runāja ari vairāki inteliģences pārstāvji.
Bet diezin vai dzejnieks Dāvids Kugultinovs un aktieris Mihails Uljanovs varēja ietekmēt auditoriju, jo viņus uzskatīja par citas nometnes un cita sociālā slāņa cilvēkiem.
Un partokrātijas attieksme pret tiem jau ir zināma.
Cita lieta — Jeļcins, kuram ir gan partijas darba pieredze, gan reālas varas pilnvaras.
Viņa runa — pavisam kas cits, jo tajā nebija ne Kugultinova poētiskā traģisma, ne Uļjanova emocionalitātes.
Tas bija tiešs, pārdomāts darbības programmas izklāsts un patiesība par šo kongresu, jo, kā pierādījis KPFSR KP kongress,
ar saucieniem uz konsolidāciju nevar neitralizēt konservatīvos spēkus.
Jeļcins sacīja, ka kongresa sēžu zālē tiek risināts nevis pārbūves jautājums un pat ne partijas tālākā likteņa problēma, bet gan tiek lemts partijas augstākā ešelona – tās aparāta liktenis.
Bet nezin vai partija konservatīvo spēku uzvaras gadījumā varēs saglabāt partijas īpašumu un ar to saistīto varu, jo tauta pieprasīs kompensāciju
un tā var pieprasīt arī tiesāt dažus politiķus, kas vainīgi saimniecības krīzē.
Jeļcins ierosināja demokratizēt partiju, izveidot demokrātiskā sociālisma partiju, kas varētu kļūt par plašās savienības demokrātisko spēku pamatu.
Borisu Jelcinu no tribīnes pavadīja ar nepārliecinošiem un nervoziem aplausiem, kas sekoja dziļdomīgajam klusumam, kāds valdīja zālē viņa runas laikā.
Cilvēki, kas šeit sapulcējušies, turpinās dzīvot savu ilūziju pasaulē. To uzskatāmi kongresā ilustrē smagās laikrakstu pakas ar «Sovetskaja Ļitva» avīzi un Baltijas
kara apgabala izdevumu «Pribaltika». kas šeit pretendē uz objektivitāti un atgādina šaušanu mērķi no sarūsējuša ložmetēja.
Pa ceļam uz viesnīcu «Rossija» delegātus «uzrunā» desmitiem piketētāju, kas prasa, lai PSKP atkāpjas no varas.
Bet diezin vai delegāti tos pamana vai arī uzņem kā vēl vienu «sajūdismu», par ko tik daudz viņi var izlasīt kongresa ēkā izplatītajos preses izdevumos.
VITĀLIJS PORTŅIKOVS
«LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)
