Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
2 015
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/06/14 |Issue number=105 |Page number=1 |Original title=Pret idejisku patvaļu }} {{Source image|Pret idejisku patv...
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/06/14
|Issue number=105
|Page number=1
|Original title=Pret idejisku patvaļu
}}
{{Source image|Pret idejisku patvaļu}}
{{Written by|Georgijs Žukovs}}
{{About topic|Pasta darbība, laikrakstu un žurnālu piegāde}}
{{About domain|Žurnālistika}}
{{About organization|Latvijas Žurnālistu savienība}}
{{About media|«Neatkarīgā Cīņa»}}
{{About event|E1988041900}}
{{About year|1990}}
Latvijas 2urnālistu savienība sava darbībā nešķiros preses izdevumus pēc to politiskās un reliģiskās pārliecības vai nacionalitātes,
nenodarbosies ar kolēģu politisku uzskatu nivelēšanu un nenosacīs prioritātes šai sakarā.
Profesijas gods, kultūra un tolerance var nodrošināt gan kolēģu, gan arī dažādu izdevēju un izdevumu līdzāspastāvēšanu.
Taču ne godu, ne kultūru, ne autoritāti nevar pasludināt ar dekrētu vai iekarot ar varu, kā to patlaban tiecas darīt PSKP Latvijas teritoriālā organizācija,
kārtojot savas attiecības ar «Ciņu» un Preses namu.
LKP 25. kongresa rezultāti skaidri liecina, ka vairākums latviešu — komunistiskā uzskata pārstāvju — neatbalsta PSKP Latvijas organizācijas partokrātiskā vairākuma ortodoksālo kursu.
Nespēdama savu brūkošo varu saglabāt godīgā ceļā, šī organizācija tiecas uztiept savu koloniālo viedokli laikrakstam, ko var uzskatīt par Latvijas kultūras un vēstures pieminekli.
«Cīņa» ir dalījusies Latvijas kompartijas liktenī, tās ideālismā un viltvārdībā. Taču tā ir bijusi arī Latvijas likteņa daļa, un arī turpmāk «Cīņai» jādalās šai likteni,
nevis jāpieņem viscaur, arī pašā kompartijā atmirstošs impērisks, partokrātisks uzskats par savu karogu. Šai gadījumā runa ir nevis par autoritāti zaudējušas partijas laikrakstu,
bet par kultūras pieminekļa apgānīšanu. Turklāt bijušajiem PSKP biedriem, kas partiju atstājuši nevis idejas dēļ, bet tāpēc, ka viņiem nav bijis pieņemams PSKP Latvijas teritoriālās organizācijas
aparāta vairākuma uzņemtais prettautiskuma kurss, ir neapšaubāmas tiesības uz savu laikrakstu. Šai sakarā Latvijas Žurnālistu savienības valdes prezidijs aicina:
PSKP Latvijas pirmorganizācijas un LNKP vadību kā kādreizējās organizācijas divas daļas kulturālā formā vienoties par ietekmes jomu sadali attiecībā uz savas bijušās pamatorganizāciias presi;
žurnālistus un poligrāfikus nepiedalīties to izdevumu veidošanā, kas tapuši pateicoties voluntārai varas lietošanai.
Ja viena vai otra izdevuma tapšanu nosacīs negodīga un vardarbīga tā vai cita izdevēja rīcība, Latvijas Žurnālistu savienība patur tiesības par līdzdalību neētiskā darījumā
izslēgt šā izdevuma žurnālistus no savienības.
ŽURNALISTU SAVIENĪBAS VALDES PREZIDIJS
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/06/14
|Issue number=105
|Page number=1
|Original title=Pret idejisku patvaļu
}}
{{Source image|Pret idejisku patvaļu}}
{{Written by|Georgijs Žukovs}}
{{About topic|Pasta darbība, laikrakstu un žurnālu piegāde}}
{{About domain|Žurnālistika}}
{{About organization|Latvijas Žurnālistu savienība}}
{{About media|«Neatkarīgā Cīņa»}}
{{About event|E1988041900}}
{{About year|1990}}
Latvijas 2urnālistu savienība sava darbībā nešķiros preses izdevumus pēc to politiskās un reliģiskās pārliecības vai nacionalitātes,
nenodarbosies ar kolēģu politisku uzskatu nivelēšanu un nenosacīs prioritātes šai sakarā.
Profesijas gods, kultūra un tolerance var nodrošināt gan kolēģu, gan arī dažādu izdevēju un izdevumu līdzāspastāvēšanu.
Taču ne godu, ne kultūru, ne autoritāti nevar pasludināt ar dekrētu vai iekarot ar varu, kā to patlaban tiecas darīt PSKP Latvijas teritoriālā organizācija,
kārtojot savas attiecības ar «Ciņu» un Preses namu.
LKP 25. kongresa rezultāti skaidri liecina, ka vairākums latviešu — komunistiskā uzskata pārstāvju — neatbalsta PSKP Latvijas organizācijas partokrātiskā vairākuma ortodoksālo kursu.
Nespēdama savu brūkošo varu saglabāt godīgā ceļā, šī organizācija tiecas uztiept savu koloniālo viedokli laikrakstam, ko var uzskatīt par Latvijas kultūras un vēstures pieminekli.
«Cīņa» ir dalījusies Latvijas kompartijas liktenī, tās ideālismā un viltvārdībā. Taču tā ir bijusi arī Latvijas likteņa daļa, un arī turpmāk «Cīņai» jādalās šai likteni,
nevis jāpieņem viscaur, arī pašā kompartijā atmirstošs impērisks, partokrātisks uzskats par savu karogu. Šai gadījumā runa ir nevis par autoritāti zaudējušas partijas laikrakstu,
bet par kultūras pieminekļa apgānīšanu. Turklāt bijušajiem PSKP biedriem, kas partiju atstājuši nevis idejas dēļ, bet tāpēc, ka viņiem nav bijis pieņemams PSKP Latvijas teritoriālās organizācijas
aparāta vairākuma uzņemtais prettautiskuma kurss, ir neapšaubāmas tiesības uz savu laikrakstu. Šai sakarā Latvijas Žurnālistu savienības valdes prezidijs aicina:
PSKP Latvijas pirmorganizācijas un LNKP vadību kā kādreizējās organizācijas divas daļas kulturālā formā vienoties par ietekmes jomu sadali attiecībā uz savas bijušās pamatorganizāciias presi;
žurnālistus un poligrāfikus nepiedalīties to izdevumu veidošanā, kas tapuši pateicoties voluntārai varas lietošanai.
Ja viena vai otra izdevuma tapšanu nosacīs negodīga un vardarbīga tā vai cita izdevēja rīcība, Latvijas Žurnālistu savienība patur tiesības par līdzdalību neētiskā darījumā
izslēgt šā izdevuma žurnālistus no savienības.
ŽURNALISTU SAVIENĪBAS VALDES PREZIDIJS
