1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
==Notikumi, kas ilustrē ALA darbību ASV no 1951. līdz 1991. gadam==
===1951===
'''11. maijā '''Ņujorkā tika nodibināta Komiteja Latvijas brīvībai (KLB) ar uzdevumu sekmēt Latvijas atbrīvošanu.''' '''
===1953===
KLB kopā ar Komitejām Igaunijas un Lietuvas brīvībai sāka izdot žurnālu ''The Baltic Review''.
===1954===
'''30. decembrī''' KLB publicēja t. s. Kerstena cilvēktiesību komitejai sagatavoto dokumentu — liecības par apstākļiem, kādos notika Latvijas okupācija 1940. gadā, pasniedzot to kā oficiālu ASV Tautas vietnieku nama dokumentu.
===1956===
ALA panāca, ka ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā abu ASV politisko partiju platformās pārrunāja arī baltiešu un citu apspiesto tautu atbrīvošanas jautājumu.
===1957===
Sakarā ar ASV vēstniecības darbinieku viesošanos okupētās Latvijas Mārupes kolhozā, ALA protesta vēstulē ASV Ārlietu ministrijai norādīja, ka šis apmeklējums ir konfliktā ar ASV oficiālo okupācijas neatzīšanas nostāju. Ministrija atbildēja, ka ASV savu nostāju nav mainījusi un joprojām neatzīst Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā.
===1958===
Protestējot pret ASV valdības plāniem samazināt Minhenē un Vašingtonā veidotos latviešu valodas raidījumus, ALA iesniedza pieprasījumu ASV valdībai un Kongresa locekļiem to nedarīt un aicināja izveidot latviešu valodas raidījumus arī radio «Brīvība» (RB).
===1959===
'''Jūlijā '''Apspiesto tautu komitejas ierosinājumā Detroitas pilsētas galva atteicās pieņemt Padomju Savienības ģenerālsekretāra Ņ. Hruščova vietnieku F. Kozlovu, norādot, ka šā viesa uzņemšana nav Detroitas sabiedrības interesēs. <ref>Šie notikumi ilustrē veidu, kā baltieši ASV darbojās atkarībā no apstākļiem un iespējām, lai ietekmētu ASV pašvaldības pārstāvju rīcību.</ref>
===1960===
'''17. jūlijā''' ASV prezidents D. D. Eizenhauers parakstīja proklamāciju Nr. 3303, kas pasludināja jūlija 3. nedēļu par Apspiesto tautu nedēļu,'' ''sākot ar 1960. gada 18. jūliju, ar noteikumu to ievērot līdz tam laikam, kad visas tajā laikā esošās apspiestās tautas atgūs brīvību un neatkarību.
===1961===
'''27. aprīlī''' tika nodibināta Apvienotā baltiešu komiteja (ABK), lai saskaņotu politiskās aktivitātes starp baltiešu organizācijām un varētu pārstāvēt aptuveni pusotra miljona vēlētāju — ASV pilsoņu.
===1962===
'''9.–13. novembrī''' notika pirmā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) klātienes valdes sēde Vašingtonā, kurā piedalījās visi PBLA un ALA valdes locekļi<ref>ALA pārstāvji bija skaitliskā pārsvarā.</ref>, Latvijas sūtnis ASV A. Spekke un baltiešu centrālo organizāciju pārstāvji, lai veidotu sadarbību un izstrādātu kopēju darbības plānu, it sevišķi politiskā laukā.
===1963===
ALA uzņēmās atbildību par 20 minūšu gariem ikdienas raidījumiem latviešu valodā no Madrides uz okupēto Latviju.
===1964===
'''29. jūnijā''' sakarā ar konsulāro līgumu starp ASV un PSRS baltiešu pārstāvji tikās ar ASV ārlietu ministra vietnieku, lai pārliecinātos, vai līgums nemainīs ASV nostāju par Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu. Viņi saņēma apliecinājumu, ka tas nenotiks.
===1965===
'''25. jūnijā''' sakarā ar Baltijas valstu okupācijas 25 gadu atceri ASV ārlietu ministrs D. Rasks (''D. D. Rusk'') pirmo reizi oficiāli pieņēma baltiešu delegāciju un atkārtoja ASV nostāju neatzīt šo okupāciju. Lai to atgādinātu pasaulei, baltieši rīkoja demonstrāciju pie ASV prezidenta A. Linkolna pieminekļa Vašingtonā.
===1966===
'''22. oktobrī''' ASV Senāts pieņēma rezolūciju par Baltijas valstu atbrīvošanas mērķu sekmēšanu — pirms gada tādu jau bija pieņēmis ASV Kongress.
===1968===
'''1. decembrī''' Merilendas Universitātē baltiešu zinātnieku konferences laikā tika nodibināta Baltijas Studiju veicināšanas apvienība (''The Association for the Advancement of Baltic Studies'' — ''AABS''), apvienojot baltiešu un citu tautību zinātniekus, lai veicinātu pētniecību un izglītību, sagatavotu publikācijas un programmas par baltiešiem, sniegtu stipendijas studentiem un godalgas par pētījumiem. ''AABS'' periodiskais rakstu krājums ''Journal of Baltic Studies'' jau piedzīvojis 41. sējumu.
===1969===
PBLA sāka izdot žurnālu «Latvija Šodien'''»''' par apstākļiem okupētajā Latvijā, pirmajā numurā publicējot «17 Latvijas komunistu vēstuli».
===1970===
Pirms ASV prezidenta R. M. Niksona vizītes Maskavā baltieši iesniedza memorandu ASV valdībai, atgādinot nelegālo PSRS okupāciju, un saņēma oficiālu atbildi, ka ASV valdība nemainīs savu nostāju Baltijas valstu okupācijas jautājumā.
===1971===
'''27. martā '''notika pirmā Baltiešu informācijas sanāksme Ņujorkā, lai plānotu ciešāku savstarpēju sadarbību politiskajā laukā.
===1972===
'''18. novembrī''' Ņujorkā tika nodibināta Pasaules baltiešu apvienība (PBA). Tās darbu galvenokārt veica ALA darbinieki un PBLA pārstāvji. Galvenie mērķi: savstarpēja sadarbība, it sevišķi — palīdzot Baltijas valstīm atbrīvoties no PSRS okupācijas un atjaunot to neatkarības un pašnoteikšanās tiesības.
===1973===
'''3. jūlijā''' Helsinkos sākās Eiropas drošības un sadarbības apspriede (EDSA), kurā neoficiāli piedalījās arī deviņi PBA pārstāvji. Pēc U. Gravas jautājuma, kādēļ konferencē nedrīkst piedalīties Baltijas valstu pārstāvji, PSRS pārstāvji protestēja un Somijas valdībai pieprasīja delegācijas dalībnieku apcietināšanu. ASV valdības pārstāvji iesniedza protestu, un somi deva rīkojumu atbrīvot ASV pavalstniekus (PBA pārstāvju vidū bija arī citu valstu pavalstnieki). Kad tika pieteikts bada streiks ar nolūku atbrīvot visus deviņus baltiešus, viņus izlaida no cietuma un pavēlēja atstāt Somiju, bet baltieši tomēr palika līdz konferences beigām. Šos starpgadījumus konferences laikā plaši atreferēja pasaules presē un televīzijas raidījumos.
===1974===
Plaši tika izrādīta ALA sagatavotā filma «Tauta tuvumā, tauta tālumā», kas rādīja latviešu dziesmu svētku 100 gadu atceres sarīkojumus Rīgā, dziesmu svētkus latviešu bēgļu nometnēs Vācijā (piemēram, Eslingenē, Blombergā, Lībekā), ASV (piemēram, Klīvlendā), Austrālijā (piemēram, Sidnejā), Anglijā un Kanādā. Šis pasākums vienlaikus saglabāja latviešu dziesmu svētku vēsturi, uzturēja latvietību un veicināja vietējās latviešu sabiedrības aktivitātes dažādos centros.
===1975===
'''2. decembrī '''ASV Kongress pieņēma ilgi gaidīto baltiešu rezolūciju par Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu.
===1976===
'''28. oktobrī''' tikko ievēlētais ASV prezidents Džimijs Kārters (''Jimmy Carter'') atbildēja uz ''Dr.'' Spilnera telegrammu, norādot, ka ņems vērā ieteikumus un rūpēsies par brīvāku informācijas apmaiņu starp abām valstīm. Savā prezidēšanas laikā viņš stingri atbalstīja vispārēju cilvēktiesību ievērošanu un respektēšanu ne tikai brīvajā pasaulē, bet arī okupētajās valstīs.
===1977===
'''15. oktobrī''' ALA priekšsēdis J. Riekstiņš aicināja latviešus ASV rakstīt protesta vēstules saviem ASV Kongresa locekļiem, izsakot protestu un nožēlu par cilvēka pamattiesību neievērošanu konferencē, kurā paredzētas pārrunas par cilvēktiesību ievērošanu. ASV valdības pārstāvji saņēma simtiem vēstuļu no viņu vēlēšanu iecirkņos dzīvojošiem latviešiem.
===1978===
'''Novembrī''' aptuveni 50 personas izdalīja skrejlapiņas pie PSRS vēstniecības un lidfirmas «Aeroflote» biroja, protestējot pret «disidentu» Laimoņa Niedras un Žaņa Skudras sodīšanu okupētajā Latvijā. Pēc nepārtrauktas informācijas sniegšanas par lidojumiem uz Padomju Savienību, par tūristu drošību utt. lidfirma slēdza savu biroju un izsauca policiju. Policija konstatēja, ka nav nekāda krimināla nozieguma, tikai vēlēšanās iegūt informāciju. Pēc šā starpgadījuma vēstniecība atsāka ikdienas darbu.
===1979===
'''20. decembrī '''ASV Senāts pieņēma ''H. Con. Res. \#200'' — trešo rezolūciju (1. rezolūciju pieņēma 1966. gadā, otro — 1975.–76. gadā), ko ieteica senators Hovards Beikers (''Howard Baker''), nosodot Padomju Savienības nelegālo Baltijas valstu okupāciju.
===1980===
'''15. decembrī''' ASV delegācijas vadītāja vietnieks Vorens Cimermanis (''Warren Zimmerman'') EDSA konferencē savā runā deklarēja, ka ASV neatzīst Baltijas valstu nelegālo inkorporāciju PSRS, kas ir pretrunā ar starptautiskiem likumiem. Viņa runa vēlāk izsaukusi stingru vārdu pārmaiņu ar Padomju Savienības delegācijas vadītāju Juriju Ribakovu. Arī ASV delegācijas vadītājs Grifins Bells savā runā netieši pieminēja Baltijas valstis un izpelnījās Padomju Savienības delegācijas aizrādījumu, ka viņa runa esot «iejaukšanās» PSRS iekšējās lietās.
===1981===
'''15. jūnijā''',''' '''pieņemot ielūgumu, PBLA priekšsēdis ''Dr.'' I. Spilners uzrunāja britu parlamentu Londonā (Anglijā) un atgādināja par 1941. gada 14. jūnija deportācijām Baltijas valstīs, aprakstot deportēto likteni.
===1981–1996===
Ar ALA finansiālu atbalstu (studentu stipendijām un atalgojumu mācību spēkiem) darbojās Latviešu studiju centrs (LSC) Kalamazū. Tur sadarbībā ar Rietummičiganas Universitāti studenti ieguva akadēmisko izglītību latviešu valodā, literatūrā un vēsturē. Daudzi tā absolventi ir mūsdienās ievērojami sabiedriski, politiski, kultūras darbinieki kā Latvijā, tā ārpus tās.
====1982====
ASV valdība oficiāli atsāka baltiešu valodu raidījumus no RB Minhenē, tā pasvītrojot savu nemainīgo nostāju Baltijas valstu okupācijas neatzīšanā.
'''25. jūlijā''' ASV Kongress pieņēma rezolūciju (''H. Res. \#526''), atzīmējot 60 gadadienu kopš 1922. gada 28. jūlija, kad ASV oficiāli uzsāka diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm. Kongress arī norādīja, ka Baltijas valstis patlaban ir okupētas, un pauda ASV atbalstu baltiešu brīvības centieniem.
'''9. novembrī '''EDSA laikā Madridē PBLA pārstāvji apmeklēja 10 delegācijas, lai sniegtu informāciju par Padomju Savienības ilgstošo rusifikāciju, genocīdu un Helsinku līguma noteikumu neievērošanu Baltijas valstīs.
====1983====
'''21.–22. novembrī''',''' '''atzīmējot 1943. gadā Ukrainā dibinātā antikomunistiskā bloka ''Anti Bolshevik Block'' jeb ''ABL'' 40 gadu jubileju, aptuveni 500 apspiesto nāciju pārstāvju Detroitā izteica neapmierinātību par to, ka Rietumvalstu valdības pietiekami nopietni nenovērtē Padomju Savienības tendenci izplesties. Latviešu delegācijā piedalījās PBLA priekšsēdis ''Dr.'' O. Pavlovskis, ALA priekšsēdis ''Dr.'' V. Klīve un ABL priekšsēdis Detroitā S. Rudzītis.
====1984====
'''8. oktobrī''' baltiešu valodu raidījumus, kas bija daļa no RB raidījumiem, oficiāli pārcēla uz RBE un noteica tos kā atsevišķus raidījumus, tāpat kā to dara ar pārējo Austrumeiropas valstu (Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas un Ungārijas) valodu raidījumiem.
====1985====
'''29. novembrī''' ALA kongresa laikā trīs jaunieši demonstrēja pie Baltā nama Vašingtonā, simboliski «pakaroties» un reprezentējot trīs disidentus: Gunāru Astru, Lidiju Lasmani-Doroņinu un Intu Cālīti.
====1986====
'''5. novembrī '''EDSA laikā vairāk nekā 500 baltiešu piedalījās demonstrācijā pie Sv. Stefana katedrāles pret Baltijas valstu okupāciju.
====1987====
'''8. decembrī''' sakarā ar M. Gorbačova vizīti Vašingtonā pie Baltā nama notika demonstrācijas. Gatavojoties šai vizītei, ALA iesniedza ASV prezidentam, viceprezidentam un ASV Kongresa locekļiem pieprasījumu sarunās ar M. Gorbačovu iekļaut šādas prasības: izvest padomju karaspēku no Baltijas valstīm, izbeigt pārkrievošanas programmas un kultūras genocīdu okupētajā Latvijā, atbrīvot no apcietinājuma latviešu brīvības cīnītājus un cilvēktiesību aizstāvjus, izbeigt grupas «Helsinki 86» locekļu vajāšanu un baltiešu jauniešu sūtīšanu karadienestā uz Afganistānu.
====1988====
'''10. decembrī '''notika pirmais un līdz šim vienīgais ALA ārkārtas kongress Vašingtonā, lai izvērtētu notikumus un situāciju PSRS un to ietekmi Baltijas valstīs. Tur pirmo reizi piedalījās divi Latvijas Tautas frontes (LTF) pārstāvji Edvīns Inkēns un Sandra Kalniete.
====1989====
ALA priekšsēdis V. Pavlovskis ALA vārdā nosūtīja īpašu vēstuli ASV prezidentam, uzsverot, ka Baltijas valstis neapdraud mieru Eiropā, ka 28 ASV senatori un 115 ASV Kongresa deputāti ir atgādinājuši, ka Baltijas valstis šobrīd ir vienīgās, kas pēc Otrā pasaules kara nav atguvušas brīvību, un lūdza prezidentu satikties ar baltiešu organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu šos jautājumus.
====1990====
'''10. decembrī '''11 ALA valdes locekļi parakstīja un nosūtīja vēstuli ASV prezidentam Džordžam Bušam (''George W.H. Bush''), kurā atgādināja, ka PSRS pastiprina represijas pret demokrātiskām aktivitātēm okupētajās Baltijas valstīs. Šādā situācijā ASV ekonomiskais atbalsts Padomju Savienībai nozīmētu, ka ASV atbalsta PSRS represijas attiecībā uz ievēlētajiem Baltijas valstu valstsvīriem. ALA priekšsēdis V. Pavlovskis nosūtīja telegrammas ar līdzīgu informāciju un atgādinājumu ASV ārlietu ministram Džeimsam Beikeram (''James Baker'') un ārlietu komisijas vadītājiem ASV Senātā un Kongresā par PSRS ārlietu ministra E. Ševardnadzes brīdinājumu, ka PSRS valdība atgriežas pie diktatoriska režīma, it sevišķi Baltijas valstīs.
====1991====
==Avoti==
*Spilners I. ''Mēs uzvarējām!'' Rīga: Elpa, 1998.
*Tērauda A., Karule I. ''ALA 1986–2000''. Rīga: Elpa, 2001.
<references />
