1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
ASV Nacionālajā arhīvā saglabājusies plaša dokumentācija saistībā ar visu triju Baltijas valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām Amerikas Savienotajās Valstīs, īpaši agrākajā periodā. Saglabājušies materiāli par Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām par visu periodu kopš to uzsākšanas un arī pēc 1945. gada. Attiecīgajos Valsts departamenta failos par 1955.–1959. gadu<ref>RG 59: General Records of the Department of State. General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Central Decimal file. Boxes 2332 ff.</ref> atrodama visdažādākā ar baltiešu diplomātiskajām pārstāvniecībām saistīta informācija. Liela daļa sarakstes un dokumentu attiecas uz diplomātisko pārstāvniecību finansēšanu no Baltijas valstīm piederošajiem un ASV iesaldētajiem līdzekļiem, tostarp ikgadēji pārskati par finansējuma izlietojumu un tāmes nākamā gada finansējumam, kā arī kadru politikas jautājumi. Tāpat šajos failos saglabājusies sarakste starp Valsts departamentu un ASV diplomātiskajām pārstāvniecībām dažādās valstīs par jautājumiem, kas tieši vai netieši skar Baltijas valstis.
Interesantus faktus par latviešu sabiedrību dažādās zemēs glabā ASV Valsts departamenta 1959. gada sākumā ievāktā, tobrīd kā konfidenciāla klasificētā informācija par Baltijas valstu pārstāvju aktivitātēm. ASV ģenerālkonsuls Kanādā, Toronto, ne vien nosauc un raksturo visu triju Baltijas valstu goda konsulus, bet arī dod tuvāku raksturojumu katrai no trim etniskajām grupām. Par latviešiem ziņojumā rakstīts: «Latviešu kopiena nešķiet tik saliedēta kā igauņu, bet arī tā ir izteikti antikomunistiska un proamerikāniska. Kopiena cieši sadarbojas ar citām etniskām grupām, īpaši ar citām baltiešu grupām. \[..\] Ne latviešu, ne lietuviešu grupa nav tik aktīva kā igauņi, iespējams, mazākas goda konsulu aktivitātes dēļ, salīdzinot ar igauņu konsulu. Daudzi igauņi saglabā savas igauņu pases, kamēr daudzi latvieši un lietuvieši saņem Kanādas sertifikātus kā bezvalstiskas personas.»<ref>Foreign service despatch no. 95 from Consulate general, Toronto, to The Department of State, Washington. Subject: Request for information concerning activities of representatives of Baltic states. January 26, 1959, p. 2. USA National archives, RG 59: General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Box 2333, 601.60A11/1-2659.</ref> Līdzīgs ziņojums no Parīzes raksturo arī Francijas latviešu kopienu 1959. gadā kā «šobrīd no politiskā viedokļa lielākoties pasīvu».<ref>Foreign service despatch no. 1647 from The America Embasy, Paris, to The Department of State, Washington. Subject: Activities of Baltic groups in France. March 4, 1959, p. 1-2. USA National archives, RG 59: General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Box 2333, 601.60A11/3-359.</ref>
Sastopamas arī norādes uz trimdinieku politiskajām aktivitātēm un ASV ieinteresētību izmantot baltiešu trimdinieku grupas antikomunistiskās propagandas veikšanai, piemēram, Latīņamerikas zemēs. Vairākos dokumentos tiek apspriesta vēlamība atjaunot Latvijas vēstniecību Argentīnā, kas vienlaikus varētu būt trimdinieku pretkomunistiskās politiskās darbības centrs Latīņamerikas zemēs.<ref>Skatīt, piemēram, ACEN memorandu un tam sekojošo saraksti ASV Valsts departamentā. USA National archives, RG 59: General Int\'l. Rel./Diplomatic representation 1955-59. Box 2333, 601.60A20.</ref>
Arhīvos atrodamie dokumenti ir galvenais informācijas avots par trimdas politiskajām aktivitātēm, kas ņemams par pamatu trimdas vēstures zinātniskai analīzei. Trimdas darbinieku memuāri, atmiņas un biogrāfijas var lieliski papildināt arhīvos atrodamo dokumentu sniegto informācijas klāstu, bet nekādā gadījumā nevar to aizstāt. Tālab trimdas vēstures liecību atrašanās vietu apzināšana un trimdas organizāciju arhīvu kārtošana un saglabāšana ir ļoti nozīmīga. Papildus pašu trimdas organizāciju un aktīvu sabiedrisko darbinieku arhīviem ļoti daudz svarīgas informācijas par trimdā paveikto politisko darbu uzkrāts mītnes zemju arhīvos. ASV Nacionālajā arhīvā trimdas vēstures pētniekiem bez jau aprakstītajām dokumentu kolekcijām būtu vērts pievērst uzmanību Valsts departamenta dokumentos atrodamajiem materiāliem. Ļoti vērtīgi būtu apzināt ASV prezidentu bibliotēkās glabātos materiālus, kas praktiski saistīts ar zināmām grūtībām, jo šie arhīvi atrodas dažādos ASV štatos. Tāpat interesantas ziņas varētu sniegt tuvāka Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darbības un attiecību ar ASV izpēte.
<references />
