16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/02/04 |Issue number=24 |Page number=2 |Original title=Ar mirkļa lāpīšanos ir par maz |Source file=paja1988n024_002_01 |Abstract=Vēstures un kultūras apziņu kopjot }} {{Written by|Arnis Šablovskis}} {{About topic|Jura Podnieka filma «Vai viegli būt jaunam»}}{{About topic|Buržuāziskais nacionālisms}}{{About domain|Kultūra un māksla}}{{About domain|Tautas izglītība}}{{About domain|Vēsture}}{{About person|Heinrihs Strods}}{{About person|Pēteris Zeile}}{{About person|T. Celms}}{{About person|M. Palēvičs}}{{About person|B. Vipers}}{{About person|Dainis Īvāns}}{{About person|Pēteris Bankovskis}}{{About person|Uldis Pīlēns}}{{About person|A. Milts}}{{About person|A. Rubenis}}{{About person|Ansis Epners}}{{About person|A. Freimanis}}{{About place|Rīga}}{{About place|Maskava}}{{About place|Ļeņingrada}}{{About place|Lietuva}}{{About place|Igaunija}}{{About place|Armēnija}}{{About place|Uzbekija}}{{About place|Alūksne}}{{About place|Preiļi}}{{About place|Jasmuiža}}{{About place|Liepāja}}{{About place|Gruzija}}{{About place|Daugavpils}}{{About year|1988}}Tas šobrīd skolā šķiet viens no būtiskākajiem jautājumiem: kā izveidot tādu vidi, attiecību sistēmu, kurā tiktu apgūti nevis priekšmeti vispār, bet pašas nozīmīgākās iepriekšējo paaudžu kultūras vērtības? Ar vārdu «kultūra» saprotot ikkatras cilvēku koptās nozares pamatatmiņas un iemaņas. Svarīgākie no šā viedokļa šķiet PSRS vēstures un kultūras vēstures priekšmeti, jo tajos pašreiz sabiedrībā notiekošās pārvērtības atspoguļojas vistiešāk. Aicināju pārdomās par tendencēm un vēlamo šajos priekšmetos dalīties '''P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes PSRS vēstures katedras vadītāju profesoru HEINRIHU STRODU un T. Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas estētikas un mākslas zinātnes katedras vadītāju profesoru LPSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieku PĒTERI ZEILI.''' Henrihs Strods ir daudzu grāmatu autors Latvijas PSR vēsturē, bet Pēteris Zeile savukārt uzrakstījis daudzas monogrāfijas par republikas sabiedriskās domas attīstību un pašreiz vada autoru kolektīvu, kas raksta nepieciešamās grāmatas kultūras vēstures priekšmeta apguvei vidusskolā.
'''H. Strods:''' — Šobrīd jūtam nepieciešamību pēc paplašinātas vēstures apguves, kuras galvenie pamatnosacījumi būtu sintēze un formas atvērtība. Ir vajadzība pēc tādas laikmetu, tautu pagātnes analīzes, kura ļautu atklāties arvien dziļākām un būtiskākām likumsakarībām. Ne vien duālistiskās kategorijās ieliekamās: labs, slikts, progresīvs, regresīvs… Jābūt daudzskaldņainībai. Ja par vienu un to pašu laikmetu vienlaikus runātu vēsturē, literatūrā, ģeogrāfijā, pārējos dabaszinātņu priekšmetos, tad skolēnam domāt vēsturiski, saskatīt analoģijas dažādos laikmetos un dažādās cilvēku darbības sfērās būtu daudz iespējamāk.
