16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=20121988/02/16 |Issue number=32 |Page number=3 |Original title=«Attiecībā uz nepiepildīto dvēseli...» |In section=No piektdienas līdz piektdienai |Source file=paja1988n032_003_02 |Abstract= }} {{Written by|Vineta Vizule}} {{About year|1988}}Patīkami, ka, apkopojot nedēļas laikā saņemtās lasītāju vēstules, ir iespējams atgriezties pie iepriekšējā vēstuļu apskata («PJ» 09.02.88.) un turpināt tajā aizsākto tematu. Vai atceraties — RMI studente aicināja uz diskusiju par kultūras vēstures mācīšanas nepieciešamību augstskolās. Un, kaut arī uz šo priekšlikumu atsaukušies tikai daži lasītāji, tomēr starp tām pustūkstoš vēstulēm, kas redakcijā pienākušas pagājušonedēļ, gandrīz vai katrā ir runa par kultūru šā vārda visplašākajā nozīmē. Garīgā kultūra, materiālā kultūra, jūtu kultūra, ekoloģiskā kultūra, valodas kultūra... Šādus vārdu savienojumus varam veidot vēl un vēl. Starp citu, latīņu vārdam '''«cultura»''' sākotnējā nozīme bijusi '''«kopšana». Kopt, saudzēt, novērtēt''' to, ko ar savu fizisko un garīgo darbu radījis cilvēks, — šī atziņa jo skaidrāk izkristalizējas sabiedriskajā domā, kuru pauž arī redakcijas pasts.
To joprojām apliecina satrauktās vēstules par mūsu republikas grāmatu glabātavas likteni. Taču visvairāk esam saņēmuši tādus sūtījumus, kuros minēta Rīgas metro celtniecība. Protests kļuvis daudzbalsīgāks. Vēl pavisam nesen vai ik pārdienas saņēmām garu garos aprakstus par to, kurš kuram transportlīdzeklī uzminis uz kājas vai iebelzis ar elkoni. Tagad, lai pasaudzētu pilsētu un tās kultūras vērtības, iedzīvotāji ir ar mieru paciest visas neērtības. Un tā nav tikai emocionāli satrauktu rakstītāju pārliecība. Pret metro celtniecību iebilst LPSR ZA Fizikas institūta, LPSR ZA Radioastrofizikas observatorijas, 3. profesionāli tehniskās vidusskolas kolektīvi, kā arī Rīgas, Bauskas, Smiltenes, Jūrmalas iedzīvotāji. Baltijas specializēto darbu pārvaldes energouzraudzības iecirkņa priekšnieks J. Zalāns savu argumentēto vēstuli beidz ar šādiem vārdiem:
