16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/11/01 |Issue number=208 |Page number=3 |Original title=Mazo tautu apspriede Maskavā |Source file=paja1988n208_003_05 |Abstract= }} {{Written by|Ilmārs Mežs}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}{{About topic|Latvijas Tautu forums}}{{About topic|Līvi, līvu valoda}}{{About topic|Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda}}{{About domain|Politika}} {{About domain|Demogrāfija}} {{About person|Halina Kobeckaite}}{{About person|Kersti Boiko}}{{About organization|Latvijas Kultūras fonds}}{{About place|Latvija}}{{About place|Čečenija}}{{About place|Dagestāna}}{{About place|Ludza}}{{About place|Krāslava}}{{About place|Tartu}}{{About place|Stavropole}}{{About place|Igaunija}}{{About place|Maskava}}{{About place|Rīga}}{{About year|1958}}{{About year|1960}}{{About year|1986}}{{About year|1988}}Padomju Kultūras fonda mazo tautu padomes sēde notika 17. oktobrī Maskavā. Bija iecerēts apspriest mazo tautu vitālo tiesību garantēšanas jautājumus. Sēdē piedalījās ne vien padomes locekļi, bet arī vairāku mazo tautu pārstāvji un delegāti; bez tam bija uzaicinātie pārstāvji no PSRS Valsts statistikas komitejas un Iekšlietu ministrijas, tāpat citi interesenti un preses pārstāvji. No mazajām tautām pārstāvētas bija šādas: karaīmi (gan Krimas, gan Lietuvas), nogaji, Krimas tatāri, čigāni, vepsi un citi. Latvijas Kultūras fonda lībiešu padomi pārstāvēja senas lībiešu dzimtas pēctece vēstures zinātņu kandidāte Ieva Neilande un šo rindu autors.
Vispirms sēdē izcēlās debates par to, kāda tauta vispār ir uzskatama par mazu, vai to var noteikt pēc attiecīgās tautas pārstāvju skaita vai arī pēc tā, ir vai nav šai tautai autonomija. Pirmajā gadījumā grūti ir noteikt konkrētu robežu, otrajā gadījumā autonomija praktiski var maz ko līdzēt, kā pārliecinājāmies nogaju piemērā). Šis jautājums palika atklāts. Tad vārds tika dots karaīmiem. Tika apspriests brošūras melnraksts. Minētā brošūra tiek veltīta karaīmiem, taču, kā izteicās Lietuvas karaīmi, viņi darbā ir piemirsti. Padome pieņēma lēmumu ieteikt melnrakstu izdošanai pēc attiecīgiem labojumiem un papildinājumiem. Par Lietuvas karaīmiem ļoti spilgti pastāstīja Lietuvas karaīmiete docente, filozofijas zinātņu kandidāte Halina Kobeckaite. Pēdējā tautas skaitīšana Lietuvā ir konstatējusi 388 karaīmus. Kaut gan skaits niecīgs, par viņiem ir liela interese. Karaīmiem ir sava biedrība, kurā tiek domāts arī par fakultatīvu nodarbību organizēšanu, lai bērniem mācītu dzimto karaīmu valodu.
