9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
818571
,Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/31 |Issue number=22 |Page number=1 |Original title=Partija vai platforma? |In section=Domu krustcelēs |Source file=riba1990n022_001_03 |Abstract=Domu krustcelēs }}{{Source image|articles/818/571/818571a.jpg}}{{Source image|articles/818/571/818571b.jpg}} {{Written by|Kārlis Podnieks}} {{About topic|PSKP, LKP sabrukums, likvidācija}} {{About topic|PSKP XXVIII kongress}} {{About topic|LKP XXV (sašķelšanās) kongress}} {{About topic|Demokrātiskās kustības Krievijā}} {{About topic|PSKP Demokrātiskā platforma}} {{About domain|Politika}} {{About person|Aļģirds Brazausks}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}} {{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP)}} {{About year|1990}} Nu jau kādu laiku ievērojama daļa radikālo LKP biedru iestājas par neatkarīgas Latvijas Kompartijas ideju. Ja šādiem cilvēkiem pajautā, uz kādas platformas būtu jāapvienojas LKP radikālajiem spēkiem, tad parasti skan atbilde, ka viņi iestājas par divām principiālām prasībām, proti, neatkarīgu Latviju un neatkarīgu LKP. Un visi? Tātad būsim «LNNK—2». Es ļoti cienu LNNK, tāpēc domāju, ka mums nevajadzētu veidot šīs organizācijas parodiju.
Protams, nopietnākie neatkarīgas LKP piekritēji līdzās šiem jau minētajiem nosacījumiem izvirza vēl sekojošus, proti, komunistiskās ideoloģijas aizstāšanu ar demokrātiskā sociālisma koncepciju, demokrātiskā centrālisma principa aizstāšanu ar vispārdemokrātiskiem principiem. Taču vairumam biedru tas liekas mazsvarīgi, un kopēja noskaņa, šķiet, ir īsi raksturojama tā: «Vispirms atdalīsimies no PSKP, tad jau redzēs… »
'''Otrajā variantā''' mūs negaida pat īss slavas brīdis. «Es palieku savā vietā, jūs paliekat savējās.» Visi paliek savās vietās. Mēs, LKP radikālie spēki, izvirzām un publicējam tautas demokrātisko platformu, liekot tās pamatā jau minētos principus, un aicinām apvienoties tajā visus progresīvos spēkus partijā. Mūsu koordinācijas centrs nodibina sakarus ar visiem platformas piekritējiem — sākot ar tām lauku rajonu partijas komitejām, kuras to pilnībā atbalstīs, līdz atsevišķiem partijas biedriem, kuri negūs atbalstu pat savās pirmorganizācijās. Pēc tam (piemēram, 24. februārī) tiek sasaukta šās platformas piekritēju konference. Tur nolemj, ar ko un kādā veidā mēs iesim uz LKP 24. kongresu un PSKP 28. kongresu, kā sadarbosimies ar radikālajiem spēkiem citu republiku kompartijās.
Kas tādā veidā būs panākts? Vispirms tiks kavēta konservatīvo spēku darbība. Arī līdz šim mums tas ir izdevies visai labi. Nodrošinot LKP CK plēnumu un LPSR Augstākās Padomes sesiju gaitas atklātumu, mēs esam panākuši, ka konservatori nopietnos forumos pilnīgi atklāti uzstāties vairs neiedrošināsies. Visos dokumentos, ko pieņem С К plēnumi, jūtama radikālo spēku, ietekme. Ne velti LKP rīcības programma saucas «Pa Latvijas suverenitātes ceļu», bet pēdējā plēnuma lēmumā ir runa par patstāvīgu LKP (kaut arī PSKP sastāvā). Vai bēdīgi slavenajā 1988. gada 18. jūnijā plēnumā kaut kas tāds būtu bijis iespējams? Ne velti konservatīvie spēki aizvien biežāk rīko slēgtus pasākumus. Tā viņiem ir vienīgā iespēja izrunāties no sirds un «noņemt stresu».
Daudzi varbūt teiks, ka tāda Štirlica loma viņus neapmierina. Protams, bet tas taču nav galvenais.