Izmaiņas

<br />Visupirms mums tas ir atgādinājums. Ei, esiet uzmanīgāki! Esiet saudzīgāki, jūs! Te cilvēki ir visapkārt. Un sevišķi tos ievērojiet, tos ar sirmajiem deniņiem! Viņu vairs nav tik daudz. Saudzīgi esiet pret tiem, kas visu, visu to atceras, kas visu to piedzīvoja, kas visu to paši redzēja. Jā, viņš ir miris, Krievijas tautas sirdsapziņa, akadēmiķis Andrejs Saharovs. Viņš varbūt no it visiem deputātiem, kas tur, Maskavā, visvairāk ir pelnījis godu un mīlestību. Droši vien būs viņa vārdā nosauktas prēmijas, būs memoriālas organizācijas, tas viss būs. Bet tagad – tagad mums jāapstājas, kaut mirkli. Katrs solis tālāk ir ļoti un ļoti dārgi pirkts. Jā, viņš mira cīņas laukā, viņš strādāja citu labā līdz pašam, pašam pēdējam elpas vilcienam. Viņš, kura priekšā noliecās lielākie pasaules parlamenti, viņš, kuru arī noplaudēja Maskavas deputātu kongress. Šā cilvēka aiziešana droši vien būtu jāiezīmē ar vispārējām visas šīs savienības sērām. Ar viņa sirdsapziņu ikkatram tagad būtu jāsamēro savējā.