Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/24 |Issue number=38 |Page number=1 |Original title=Ceļā uz latviešu valodu kā valsts valodu |In section=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n038_001_02 |Abstract= }} {{Written by|Dzintra Hirša}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Padomju Armija}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|V. I. Ļeņins}} {{About person|Pēteris Stučka}} {{About person|Ojārs Bušs}} {{About person|Aleksandrs Jakovļevs}} {{About person|J. Vinklers}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About media|«Cīņa», laikraksts}} {{About place|Krāslava}} {{About place|Daugavpils}} {{About place|Ludza}} {{About place|Rēzekne}} {{About year|1988}} {{About year|1989}}Valodu likuma projekts sabiedrībā ir radījis lielu interesi. Un kā nu ne! Atmiņā vēl dzīva priekšbalsošanas kampaņa pirms 6. oktobra Augstākās Padomes sesijas, kur ar grūtībām tapa lēmums par latviešu valodu kā Latvijas valsts valodu. Gandrīz trīs stundas ilgā diskusija — būt vai nebūt latviešu valodai par valsts valodu — izraisīja rūgtumu un skumjas pārdomas mūsu tautā. Dabiskā prasība — runāt savā valodā vienmēr un visur savā dzimtenē — bija jāizcīna sīvā cīņā. Daļa Latvijas sabiedrības, ieskaitot dažas mūsu augstākā ranga amatpersonas, šo prasību joprojām uzņem naidīgi vai — labākajā gadījumā — visai atturīgi. Neizpratne, patiesību sakot, nevēlēšanās saprast un nevēlēšanās redzēt blakus otru tautu, nevēlēšanās mācīties tās valodu stāv mūsu tautas atdzimšanai pretī. V. I. Ļeņina atgādinājums partijai, ka kodeksu par nacionālo valodu lietošanu spēj izstrādāt tikai paši nacionāļi, 1988. un 1989. gadā Latvijā realizēts tomēr netika (sk. komisijas sastāvu!), kaut gan partijas centrālais aparāts itin nopietni skandē lozungu par Ļeņina nacionālās politikas atdzīvināšanu.