9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/07/14
|Issue number=120
|Page number=1
|Original title=Jeļcins aiziet — partija paliek
|Source file=lajn1990n120_001_05
}}
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}}
PSKP XXVIII kongress ieies vēsturē (ja vien turpmāk partijas kongress tajā vispār iekļūs) kā Gorbačova uzvaras forums. Kongress, atbalstīdams V. Ivaško ievēlēšanu par partijas ģenerālsekretāra vietnieku, sprieda politisku tribunālu J. Ļigačovam. «Ļigačovam ir ļoti labs garastāvoklis. Es arī jums vēlu šādu noskaņojumu,» tā Ļigačovs šodien sacīja žurnālistiem. Viņam ir par ko «priecāties», jo Ļigačova uzvārds nav arī jaunās centrālkomitejas sarakstā.
Priecājas arī Gorbačova kursa piekritēji (tikai ne tā kā Ļigačovs). Šķiet, ka viņiem izdevies paveikt neiespējamo: pabīdīt malā konservatīvos, pieklusināt radikāļus un iziet sausiem no ūdens. Ļigačova politiskās bēres nevienu īpaši neuztrauca. Arī B. Jeļcina paziņojums par izstāšanos no partijas neradīja bumbas sprādziena efektu. Krievijas AP priekšsēdētājs paziņoja par šādu savu lēmumu un uzreiz izgāja no zāles, bet fonā skanēja klusi izbļāvieni: «Kauns!» Un tikai Ļigačovs šodienas intervijās žurnālistiem paguvis viņam atgādināt sakramentālo: «Boris, ti ņe prav!»
Gorbačovam izdevās saglabāt partijas kontroles institūtu, ko viņš domā uzticēt pieredzējušajam un lokanajam Ivaško. Bet vispār partija palika avangarda jūtīs, tāpat kā Napoleons pretendēdama uz īpašu lomu, ar demokrātisko centrālismu, ar partijas pirmorganizācijām fabrikās, armijā un Valsts drošības komitejā.
«Profesionālie revolucionāri» — tā partijas darbiniekus nodēvēja kāds Krievijas komunistu kongresa dalībnieks — izrādījās parasti komformisti, kas klausa jebkuram partijas līdera vārdam, pat būdami vienatnē paši ar sevi. Bet Gorbačovs zināja, ka šie cilvēki ļoti tālu iet nevarēs, tāpēc PSKP apstājās pusceļā. Vai sabiedrība to gaidīs? Katrā ziņā ir skaidrs, ka partijai būs grūti laiki.
Taču Gorbačovs tajā pašā laikā veido jaunu politbiroju, kurā atradīsies vieta Rubikam, Burokjavičam un Nazarbajevam, bet nav dzīves telpas Ļigačovam, Zaikovam un Sļuņkovam. Starp citu, arī Jakovļeva un Medvedeva jaunajā vadībā nebūs. Centrs var rīkot svētku banketu, un esmu gatavs derēt, ka jaunais PSKP Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs B. Pugo uz to ieradīsies civildrēbēs.
<p style="text-align: right; ">'''VITĀLIJS PORTŅIKOVS'''</p><p style="text-align: right; "> «LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)</p>
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/07/14
|Issue number=120
|Page number=1
|Original title=Jeļcins aiziet — partija paliek
|Source file=lajn1990n120_001_05
}}
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}}
PSKP XXVIII kongress ieies vēsturē (ja vien turpmāk partijas kongress tajā vispār iekļūs) kā Gorbačova uzvaras forums. Kongress, atbalstīdams V. Ivaško ievēlēšanu par partijas ģenerālsekretāra vietnieku, sprieda politisku tribunālu J. Ļigačovam. «Ļigačovam ir ļoti labs garastāvoklis. Es arī jums vēlu šādu noskaņojumu,» tā Ļigačovs šodien sacīja žurnālistiem. Viņam ir par ko «priecāties», jo Ļigačova uzvārds nav arī jaunās centrālkomitejas sarakstā.
Priecājas arī Gorbačova kursa piekritēji (tikai ne tā kā Ļigačovs). Šķiet, ka viņiem izdevies paveikt neiespējamo: pabīdīt malā konservatīvos, pieklusināt radikāļus un iziet sausiem no ūdens. Ļigačova politiskās bēres nevienu īpaši neuztrauca. Arī B. Jeļcina paziņojums par izstāšanos no partijas neradīja bumbas sprādziena efektu. Krievijas AP priekšsēdētājs paziņoja par šādu savu lēmumu un uzreiz izgāja no zāles, bet fonā skanēja klusi izbļāvieni: «Kauns!» Un tikai Ļigačovs šodienas intervijās žurnālistiem paguvis viņam atgādināt sakramentālo: «Boris, ti ņe prav!»
Gorbačovam izdevās saglabāt partijas kontroles institūtu, ko viņš domā uzticēt pieredzējušajam un lokanajam Ivaško. Bet vispār partija palika avangarda jūtīs, tāpat kā Napoleons pretendēdama uz īpašu lomu, ar demokrātisko centrālismu, ar partijas pirmorganizācijām fabrikās, armijā un Valsts drošības komitejā.
«Profesionālie revolucionāri» — tā partijas darbiniekus nodēvēja kāds Krievijas komunistu kongresa dalībnieks — izrādījās parasti komformisti, kas klausa jebkuram partijas līdera vārdam, pat būdami vienatnē paši ar sevi. Bet Gorbačovs zināja, ka šie cilvēki ļoti tālu iet nevarēs, tāpēc PSKP apstājās pusceļā. Vai sabiedrība to gaidīs? Katrā ziņā ir skaidrs, ka partijai būs grūti laiki.
Taču Gorbačovs tajā pašā laikā veido jaunu politbiroju, kurā atradīsies vieta Rubikam, Burokjavičam un Nazarbajevam, bet nav dzīves telpas Ļigačovam, Zaikovam un Sļuņkovam. Starp citu, arī Jakovļeva un Medvedeva jaunajā vadībā nebūs. Centrs var rīkot svētku banketu, un esmu gatavs derēt, ka jaunais PSKP Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs B. Pugo uz to ieradīsies civildrēbēs.
<p style="text-align: right; ">'''VITĀLIJS PORTŅIKOVS'''</p><p style="text-align: right; "> «LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)</p>
